Kā paskaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels, tādā veidā ASV "kliedēja Latvijas bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem".
Konkrētāku informāciju par vēstuli Tomels nesniedza. Tomels skaidroja, ka TM atbildi attiecībā uz Čalovski saņēma no Ārlietu ministrijas, kas savukārt to saņēma no ASV vēstniecības Rīgā.
Pagaidām vēl zināms, kad valdībā skatīs jautājumu par Čalovska izdošanu, tomēr ministrija ir gatava tā izskatīšanai.
Jau ziņots, ka TM iepriekš sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, tomēr Ārlietu ministrija un tiesībsargs šaubījās par viņa cilvēktiesībām, līdz ar to, lai novērstu izteiktās šaubas, tika lūgts sniegt garantijas, ka izdošanas gadījumā Čalovska kriminālprocesa laikā tiks nodrošinātas cilvēktiesības un tādas kriminālprocesuālās tiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību.
Tāpat notiesāšanas gadījumā apsūdzētā hakera ASV ieslodzījuma vietā tiks nodrošinātas starptautiskajos tiesību aktos minētās cilvēktiesības vai atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam un Eiropas Padomes konvencijai būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijā. Tāpat, kā piebilda Ādamsone, ja viņš varēs izciest piespriesto sodu Latvijā, tad Latvija lems par soda samērojamību.
Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) atteicās ierosināt lietu pēc Čalovska konstitucionālajām sūdzībām. Čalovskis bija apstrīdējis vairāku tādu normu konstitucionalitāti, kas regulē personas izdošanu ārvalstīm. Kā ziņots, iepriekš ST rosināja valdību atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par viņa izdošanu ASV.
Čalovskis ST apstrīdēja normu, kas pieļauj viņa iespējamo izdošanu ASV, atbilstību Satversmei. Čalovskis iesniedza konstitucionālo sūdzību par Latvijas valdības un ASV valdības 2005.gada 7.decembra līguma par izdošanu un likuma Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu neatbilstību Satversmes 92. un 98.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 3.panta pirmajai daļai.
Jau ziņots, ka Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī ECT. Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšanu, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.
Kā norādīja advokāts, konkrētajā gadījumā Čalovskis tiek apsūdzēts par piedalīšanos ļoti plaša datorvīrusa radīšanā, kas dod reālu pamatu bažām, ka ASV tiesībsargājošās iestādes viņu varētu pakļaut spīdzināšanai, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem līdzdalībniekiem.
Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.
ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami, un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa Gozi Virus radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
(ziņa papildināta ar 4.,5. rindkopu)