Kā informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, izskatot lietu apelācijas kārtībā, Krimināllietu tiesu palāta arī atcēla Tovanceviem piemērotos drošības līdzekļus un viņu īpašumiem uzliktos arestus.
Minētā sprieduma motivācija pagaidām nav zināma, jo šodien tika pasludināta tikai nolēmuma rezolutīvā daļa, bet pilns tā teksts būs pieejams 18.oktobrī. Pēc tam desmit dienu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā, informēja Zvejniece.
Tovancevi tika apsūdzēti par vairāku personu apkrāpšanu aptuveni 155 000 latu apmērā.
Kā ziņots, izskatot krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa pērn 26.martā abus apsūdzētos atzina par vainīgiem. G.Tovancevam apgabaltiesa piesprieda naudassodu 27 000 latu apmērā ar mantas konfiskāciju, bet R.Tovancevai - naudassodu 9000 latu apmērā. Papildu tam pirmās instances tiesa apmierināja arī cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas, nolemjot piedzīt no Tovanceviem vēl vairāk nekā 100 000 latu.
Tomēr vēlāk šo spriedumu pārsūdzēja gan paši apsūdzētie, gan prokuratūra, gan arī kādas cietušās pārstāve, tāpēc lieta nonāca AT Krimināllietu tiesu palātā, kas apelācijas kārtībā to sāka izskatīt vakar.
Pirmās instances tiesas debatēs prokurors G.Tovancevu lūdza atzīt par vainīgu un sodīt ar astoņu gadu cietumsodu, bet viņa sievu R.Tovancevu - ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem. Prokurors izteicās arī par cietušo pieteiktajām kaitējumu kompensācijām, lūdzot tiesu tās apmierināt.
Lielākā daļa cietušo uzturēja pret Tovanceviem vērstos pieteikumus par kompensāciju piedziņu kopumā vismaz 150 000 latu apmērā, bet abi apsūdzētie savu vainu noliedza.
Lietas iztiesāšanas gaitā pirmās instances tiesa noraidīja Tovancevu lūgumu par viņu nekustamajiem īpašumiem uzliktā aresta daļēju noņemšanu.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra kriminālvajāšanu pret Tovanceviem sāka 2007.gada maijā.
Prokuratūrā iepriekš uzzināja, ka abiem Tovanceviem uzrādītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu lielā apmērā, izdarot to atkārtoti un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Krāpšana 15 noziedzīgās epizodēs veikta saistībā ar nekustamo īpašumu - zemesgabalu - pirkšanu un pārdošanu, uzskata prokuratūra.
Prokurors noskaidrojis, ka Tovancevs savai sievai uzdevis noslēgt nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ar kādu sievieti par divu zemesgabalu iegādi Rīgas rajona Mārupes pagastā. Sievietei piederēja 48,5 hektāri zemes. Viņa vienojās ar R.Tovancevu, ka pārdos divus zemesgabalus - vienu 23 hektāru platībā un otru 8,1 hektāra platībā, atdalot tos no kopējā zemesgabala.
Tovancevi iepriekš bija vienojušies veikt noziedzīgas darbības un zināja, ka sievietei par zemes pārdošanu nemaksās visu naudu. Tāpat abi ģimenes locekļi iepriekš bija vienojušies, ka pēc zemesgabalu nopirkšanas pārdos tos trešajām personām, lai gan īpašuma tiesības uz šiem zemesgabaliem nepieder nevienam no Tovanceviem.
2003.gada septembrī tika noslēgts pirkuma līgums par abiem minētajiem zemesgabaliem. Vienošanās paredzēja par darījumu sievietei samaksāt 622 000 eiro jeb 437 144 latus. Sieviete par zemi no Tovanceviem saņēma 100 000 eiro jeb 70 000 latu. Tā kā pirkuma līgumā noteiktās prasības netika izpildītas, zemesgabali palika sievietes īpašumā, taču Tovanceviem tas netraucēja zemi pārdot trešajām personām.
Pirmos darījumus par iepriekš parcelētiem jeb sadalītiem zemesgabaliem, kas bija paredzēti apbūvei, Tovancevi sāka īstenot divus mēnešus pēc pirkuma līguma noslēgšanas ar zemes patieso īpašnieci. Tovancevi apkrāpa 16 personas un radīja tām 155 346 latu zaudējumus, uzskata prokuratūra.
Prokurors iepriekš pastāstīja, ka pret Tovancevu sākti vairāk nekā desmit kriminālprocesi par līdzīgiem nodarījumiem. Apzināts aptuveni 100 personu, kas cietušas no Tovancevu ģimenes noziedzīgajām darbībām. Prokurors prognozēja, ka vairākus no sāktajiem kriminālprocesiem izdosies nosūtīt izskatīšanai tiesā.
Jau ziņots, ka pirmās ziņas par Tovanceva, kurš savulaik plašāk kļuva pazīstams kā galvenais liecinieks tā dēvētā reketa karaļa Ivana Haritonova krimināllietā, nelikumīgajām darbībām ar nekustamajiem īpašumiem izskanēja 2006.gada janvāra sākumā.
Pēdējo gadu laikā Tovanceva un viņa ģimenes locekļu vārdi presē vairākkārt minēti saistībā ar dažādiem apšaubāmiem nekustamā īpašuma darījumiem.
Tovancevam un viņa dēlam Dmitrijam piederošais uzņēmums Tovanceva grupa sludinājumos piedāvāja apbūves gabalus jaunbūvējamos Pierīgas ciematos, kuriem doti dažādi labskanīgi nosaukumi, piemēram, Lakstīgalu pļava, Pasakainā pļava, Bebru pļava, Zemeņu pļava, Dzērvju pļava, Mēness pļava. Žurnālisti noskaidroja, ka daudzviet uz piedāvātās zemes būvniecība nemaz nav iespējama vai arī piedāvātāji nemaz nav tās īpašnieki.
2004.gada sākumā, kad laikraksts Dienas Bizness publicēja pētījumu par Tovanceva apšaubāmajiem piedāvājumiem, viņš paziņoja, ka tie esot apmelojumi, un solīja žurnālistus sūdzēt tiesā.
Bijušais Sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Sergejs Ļebedevs savulaik publiski Tovancevu raksturojis kā blēdi ar deviņu klašu izglītību, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Intervijā SestDienai Ļebedevs to pašu atkārtoja arī 2004.gada sākumā, kad plašsaziņas līdzekļi rakstīja par apšaubāmiem pļavu piedāvājumiem: "Viņš taču ir "žuļiks", visīstākais "žuļiks", kurš mācēja ļoti labi pārliecināt cilvēkus."
2005.gada nogalē Tovancevu vārds izskanēja saistībā ar diviem nogalinātiem uzņēmējiem. Tovanceva sieva Rita, kura sevi dēvē par Tovanceva grupas zemes īpašumu turētāju, iesaistīta tiesas procesā par īpašumu Babītē. Abi viņas oponenti šajā tiesvedībā - uzņēmēji Mihails Gerula un Andris Ķurbis - 2005.gadā tika nogalināti.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā pret Tovancevu ierosināta krimināllieta par izspiešanu no uzņēmēja Ādolfa Sadauska, taču viņš 1997.gadā traģiski gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, un 1998.gadā Ģenerālprokuratūra lietu izbeidza, jo tai nebija izdevies pierādīt izvirzīto apsūdzību, kā arī savākt papildu pierādījumus Tovanceva vainai.