Viņš norādīja, ka cilvēkiem šķiet svarīgas valsts tiesvedības procesa garantijas, tāpēc strīdu risināšanā priekšroka tiek dota valsts tiesām nevis šķīrējtiesām. Ar valsts tiesu lēmumu kvalitāti cieši saistīts arī tiesnešu atalgojums, kas, viņaprāt, ir viens no tiesnešu neatkarības elementiem.
"Cilvēki netic, ka šķīrējtiesas tiesnesis varētu būt Latvijā neatkarīgs, jo mēs esam pietiekami daudz dzirdējuši par to, ka šķīrējtiesās mēs saskaramies ar krāpnieciskiem gadījumiem. Teiksim valsts tiesvedības procesa garantijas tomēr cilvēkiem šķiet svarīgas," sacīja J. Neimanis.
Jurists Eduards Ikvilds piekrīt, ka šķīrējtiesu darbā problēmas pastāv, jo Latvijā ir ļoti liels škīrējtiesu skaits, kas izskata civiltiesiskos strīdus. Viņš norāda, ka faktiski nepastāv nekāda valsts kontrole, līdz ar to tiesas var nodibināt pat persona, kurai nav juridiskās izglītības, prasmes un labas reputācijas.
"Nav dūmu bez uguns. Acīmredzot ir bijušas lietas, kas likušas šaubīties par tiesnešu objektivitāti," pieļauj Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors. Arī viņš piekrīt, ka Latvijas tiesību akti ir visnotaļ liberāli attiecībā uz šķīrējtiesu darbību regulēšanu, kas acīmredzot radījis precedentus, kas nostiprinājuši negatīvo priekšstatu par šķīrējtiesām.
"Pamatproblēma ir tāda, ka tie tiesas nolēmumi ir saistoši jau tālāk izpildē. Un tas ir tāds juridisks šķērslis, jo, piemēram, cilvēki paraksta līgumu ar apdrošinātāju un tur ir ar maziem burtiņiem rakstīts, ka strīda gadījumā mēs šo jautājumu risinām tādā un tādā šķīrējtiesā," stāsta E. Ikvilds. Šādā situācijā, kā norāda jurists, cilvēks nonāk slazdā, jo parastā tiesā viņš nevar griezties, tāpat viņš nevar iesniegt pierādījumus un noteikt lietas izskatīšanu paātrinātā kārtībā.
Jurists norāda, ka valstij būtu nepieciešams ieviest škīrējtiesu kontroli un ļoti precīzi nodefinēt, ka šķīrējtiesās var strādāt tikai cilvēki ar juridisko kvalifikāciju. Tāpat, viņaprāt, cilvēkiem, skatot kādu jautājumu šķīrējtiesās, vajadzētu tikt nodrošinātai iespējai spriedumu vai tiesas nolēmumu pārsūdzēt tālāk vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja tiek konstatēts, ka nav nonākts pie gala secinājuma vai risinājuma, kas abām pusēm bijis nepieciešams.
"Vai nu tad valsts izveido savu algotu šķīrējtiesu, kur cilvēki iet un paļaujās, ka tas ir valsts algots tiesnesis ar kvalifikāciju un lēmuma saturs būs atbilstošs likumam un ir ievērotas visas likumā paredzētās procedūras," pauž E. Ikvilds, piebilstot, ka valstij šādas institūcijas izveide neizmaksātu dārgi.
"Mēs kavējamies tautsaimniecībā ar visu šo sīko saimniecisko strīdu risināšanu, es baidos, ka varbūt pat tuvu miljardam gada laikā saskrien summa. Bieži vien uzņēmēji atmet ar roku un viņi nerisina šos jautājumus, kas kopumā to finanšu disciplīnu pasliktina," norāda jurists.
Portāls Diena.lv jau vēstījis, ka gan šodien, gan rīt Satversmes tiesā pēc būtības tiek skatīta tiesnešu atalgojumu reforma. Ar pieteikumu tiesā vērsās vairāk nekā 400 Latvijas tiesu tiesnešu un prokuroru, apstrīdot normas, kas maina tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, kā arī sociālās garantijas. Iebildumi ir par to, ka apstrīdētās normas pārkāpj varas dalīšanas principu, arī tiesnešu neatkarības principu.