ES 2019.gadā pieņemtā direktīva paredz preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem.
Pieņemtie grozījumi nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret ES, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Maksātnespējas jomu regulējošie normatīvie akti konceptuāli atbilst Eiropas Parlamenta (EP) direktīvai par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem ietvertajam tvērumam, proti, Latvijas nacionālajā regulējumā jau šobrīd ir paredzēta iespēja restrukturizēt finanšu grūtībās esošus parādniekus, kā arī sniegt uzņēmējiem otro iespēju. Tāpat nacionāli jau ir paredzēta iesaistīto speciālistu uzraudzība, kā arī prasības šādiem speciālistiem.
Tomēr, līdz šim vairākas nacionālā regulējuma nianses nav pilnībā atbilstošas direktīvas prasībām, un tamdēļ bija nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.
Nacionālā regulējuma uzlabošana identificēta arī nacionālās prakses un maksātnespējas jomas attīstības ietekmē. Ar attīstības plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju konstatēts, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai izmaksu kontroli maksātnespējas procesos, bet arī nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams godprātīgam parādniekam.
Grozījumi ir veikti saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos 2023.gada 1.janvārī Ņemot vērā to, ka pērnā gada 23.septembrī Saeimā tika pieņemts Latvijas Bankas likums, ar kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, kā arī Latvijas Bankas likumā mainās terminoloģija attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, bija nepieciešami atbilstoši tehniski grozījumi Maksātnespējas likumā. Līdz ar to likumprojektā aizstāti vārdi "finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki" ar vārdiem "finanšu tirgus dalībnieki" un vārdi "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" ar vārdiem Latvijas Banka.
Tāpat tika precizēts Civilprocesa likuma ietvertais regulējums saistībā ar 2018.gada 1.novembra likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", ar ko no Kredītiestāžu likuma ir izslēgts regulējums par kredītiestāžu bankrota procedūru un sanāciju, tai skaitā pārskatot kārtību, kādā tiesai izvērtēšanai tiek nodots maksātnespējas procesa administratora amata kandidāts, un izslēgta norma par tiesas pienākumu pasludināt administratora apliecību un zīmogu par nederīgu, kā arī izslēgts regulējums par vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšanu konkrētajā procesā.
Šo grozījumu būtība ir vienkāršot un padarīt caurskatāmāku kredītiestāžu maksātnespējas procesu, izslēdzot no kredītiestāžu maksātnespējas procesa sanāciju un bankrotu kā mūsdienu finanšu nozarei novecojušu un neatbilstošu regulējumu.
Papildus Tieslietu ministrijā norāda, ka kopš 2015.gada 16.jūlija ir spēkā Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums, ar mērķi nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu un finanšu sabiedrību glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Grozījumi paredz arī atvieglot administratīvo slogu, jo grozījumi pavers iespēju individuālajiem komersantiem un individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību īpašniekiem likumprojektā savas finanšu grūtības risināt vienotā procedūrā - fiziskās personas maksātnespējas procesā, tādējādi aizstājot nepieciešamību vispirms piemērot juridiskās personas maksātnespējas procesu un secīgi fiziskās personas maksātnespējas procesu, atkārtoti veicot parādnieka mantas apzināšanu un realizēšanu, kā arī darījumu un kreditoru prasījumu izvērtēšanu.
Līdz ar to, kaut arī katrā no procesiem pašlaik ir cits Maksātnespējas administrators, administratīvais slogs samazināsies administratoriem kopumā, tā kā nebūs nepieciešams atkārtoti veikt iepriekš minētās darbības.
Tāpat administratoriem samazināsies administratīvais slogs saistībā ar tiesībām atkāpties no maksātnespējas procesiem to sarežģītības dēļ, jo tādējādi administrators neveltīs laiku un resursu procesam, kura norisei būtu augsts neefektivitātes un normatīvo aktu pārkāpumu risks.
Administratīvā sloga apmērs nav nosakāms, tā kā ir tieši atkarīgs no katra konkrētā procesa īpatnībām.