Nebanku kreditētāji pastāv jau sen, piemēram, lombardi. Bet glābējīsziņu sūtītāji ar vēsti, ka bankas kontā ieripojusi nepieciešamā naudas summa, savus ziedu laikus piedzīvojuši tieši pēdējos gados – līdz ar finanšu krīzi un banku piekopto stingro kreditēšanas politiku. Pēc būtības finanšu SOS pakalpojumu sniedzēji sms veidā Latvijā sāka veidoties 2007.gadā, bet šīs kompānijas ar katru gadu sāka augt kā sēnes pēc lietus. Pašlaik tirgū reģistrēti vairāk nekā desmit “ātro kredītu” izsniedzēju un viņu galvenais sauklis – aizņemies viegli, ātri un jebkurā situācijā.
Maksātspējas nepietiekama izvērtēšana un agresīvas, pat maldinošanas reklāmas – tās ir problēmas, kuras nozares pārraugi atzīst par steidzami risināmām. SmsSOS bizness balstās uz to, ka naudu ir iespējams aizņemties ļoti ātri – 15 minūtēs, bet komercbankas norāda, ka tik īsā laika posmā izvērtēt klienta spēju aizņemto naudu atmaksāt nav iespējams.
"Faktiski jebkuru kredītu ņemot ir vajadzīgas pāris dienas, četras, piecas dienas, kuru laikā banka savāc par šo cilvēku informāciju, lai saprastu kādi ir viņa ienākumi, kādi ir viņa līdzšinējā kā kredītņēmēja uzvedība, maksājumu kultūra, vai viņš vispār tajā ienākumu līmenī atbilst vai neatbilst, vai viņš spēs tālāk šīs saistības segt. Tas prasa vairākas dienas. Ja es piezvanu uz ātro kreditētāju firmu un dabūju 15 minūtēs, tad ir pilnīgi skaidrs, ka nav iespējams izvērtēt šo klientu kredītspēju. Un tā nav atbildīga ne aizņemšanās, ne aizdošana," uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Biaba Melnace.
Ātro kredītu nozari šobrīd uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tā vadītāja atzīst – tieši maksātspējas vērtēšana ir galvenais jautājums, kuru šogad vajadzētu atrisināt arī likumdošanas ietvaros. Viņa ir kategoriska: ja 15 minūtēs kreditors nevar pārliecināties par cilvēka ienākumiem un spēju kredītu atmaksāt, šāds pakalpojums nevar tikt sniegts. „Neesmu pārliecināta vai patērētājam šo pakalpojumu vajag. Tas, ka viņam liekas kādā mirklī, ka viņam šo pakalpojumu 15 minūtēs vajag, tas nenozīmē, ka viņam tiešām vajag un ir tiesības uz šādu pakalpojumu 15 minūtēs. Jo galu galā uz hipotekāro kredītu 15 minūtēs jums nav tiesību. Tā, ka ja viņi to nevar izdarīt, tāds pakalpojums nav manā skatījumā vajadzīgs sabiedrībai,” stāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Tieši naudas vieglā pieejamība un tas, ka slikta kredītvēsture bankā neliedz to saņemt pie sms aizdevējiem, ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izmanto ātros kredītus. Diāna Neimane ir autore maģistra darbam par ātrajiem kredītiem, un viņa skaidro: "Cilvēki galvenokārt, kuri izvēlās šo pakalpojumu tāpēc, ka viņi principā negrib aizņemties no draugiem, radiem. Un lielākoties viņi arī nav spējīgi aizņemties no bankas dēļ tā, ka vai nu viņiem ienākumi ir pārāk mazi vai arī bankas viņiem nepiešķir šos kredītus.”
Ātro kredītu tirgus kāpumu novērojuši arī parādu piedzinēji. Ja kopējais parādnieku skaits nemazinās un īpaši neaug, tad struktūra gan – mazāks ir banku nemaksātāju skaits, toties lielāks – ātro kredītu klientu. Turklāt puse no nemaksātājiem parādu piedzinējiem jau ir zināmi. Tas nozīmē, aizdevumu neatmaksā atkārtoti.
"Paši parādnieki, kas ir nonākuši pie mums, viņi izmanto šo iespēju kā kreditors, kas viņu ir nokreditējies vakardien, nezina, ka viņš ir aizņēmies un viņš nākošā dienā startē pie cita un aizņemas atkal," stāsta Aija Zirne, "Paus Konsults" Juridiskā departamenta direktore.
Risinājumus šīm situācijām nu sola meklēt Ekonomikas ministrija un sarosījušies arī paši nebanku kreditētāji. Tie šonedēļ atdzīvināja jau pirms kāda laika nodibinātu asociāciju un tagad sola paši tirgu sakārtot, parakstot Labās prakse standartu. Tiesa noprotams – asociācija iebilst pret būtiskiem ierobežojumiem, piemēram, procentu likmju maksimālā apmēra noteikšanu – esot jāizglīto patērētājs, visu pārējo sakārtošot tirgus. „
Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane uzskata: "Šobrīd šie risinājumi tieši precīzi nav nekur, viņi ir tikai izmutēti ātrumā un iespējams daži ir nepārdomāti un populistiski izskanējuši. Tāpēc, lai reaģētu kaut kā uz atsevišķiem šiem gadījumiem, kas ir publiskajā telpā izskanējuši. Skaidru piedāvājumu līdz galam vēl joprojām nav."
Ātrie kreditētāji no valsts sagaidot vienotu kredītņēmēju reģistru, tas ļaušot izvairīties no situācijām, kad pie naudas tiek cilvēki, kuriem tā nebūtu jādod. Tomēr problēma ir arī pašu aizdevēju atbildībā. Patērētāju aizsargi norāda – tāpēc drīzumā klāt būs jāķeras arī ātrās naudas reklāmām, kas esot maldīgas un rada priekšstatu, ka nauda īsziņā ir tikai glābiņš un saistības nerada. "Mūsu skatījumā neviena no reklāmām, kas aicina cilvēkus iesaistīties, paņemt kredītu un dod par to kaut kādas dāvanas, bezmaksas picas vai koncertus, tā viennozīmīgi ir bezatbildīga aizņemšanās veicināšana,” uzsver Baiba Vītoliņa.