Saskaņā ar pašreizējo kārtību policijas lēmumu par piemēroto administratīvo sodu pārkāpējam ir iespējams pārsūdzēt attiecīgajai policijas amatpersonai. Ja amatpersonas lēmums ir nelabvēlīgs, tad var vērsties tiesā. Sūdzības iesniegšana automātiski aptur soda izpildi līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgās policijas amatpersonas lēmums vai tiesas spriedums.
Laikā kamēr darbojās privātā komersanta fotoradari būtiski samazinājās iesniegumu skaits par policistu rīcību, taču pieauga tieši sūdzību skaits par fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem, norādīja Ķuzis. "Autovadītāji izdomājuši jebkādus iemeslus, lai pārsūdzētu policijas uzlikto sodu par ātruma pārkāpumiem. Es domāju, ka pat vairāk nekā divas trešdaļas tiek iesniegtas nevis pamatoti, bet tāpēc, ka pastāv šāda iespēja uz laiku nemaksāt, proti, cilvēki vadās pēc principa, ka beigās būs tā, kā būs," uzsvēra VP priekšnieks.
Autovadītāji lieliski apzinoties, ka, ņemot vērā noslogotās tiesas, sūdzību izskatīšana var ilgt pat gadiem, spriež VP priekšnieks un atgādināja, ka sūdzību izskatīšanai jāiegulda lieli administratīvie resursi. Ņemot vērā iepriekšminēto, policija vēlreiz mēģinās rosināt normatīvo aktu izmaiņas, lai šādu kārtību mainītu un autovadītājiem, neskatoties uz sūdzības iesniegšanu policijā, būtu sods tomēr jāsamaksā. Ja policija un tiesa konstatētu, ka sods uzlikts nepamatoti, tad, protams, sods ir jāatceļ un attiecīgos gadījumos valstij sūdzības iesniedzējam jāmaksā kompensācija, uzskata Ķuzis.
Šādām izmaiņām, pēc VP priekšnieka domām, būtu jāattiecas uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, taču viņš atgādināja, ka lielākā daļa administratīvo pārkāpumu un sūdzību ir saistīta tieši ar ceļu satiksmi. Cik ātri izdosies šādas likumdošanas izmaiņas izstrādāt, Ķuzis neprognozē, jo tam nepieciešams kopīgs darbs ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām. "Tas nav vienkāršs jautājums, taču tā ir lieta ko vēlamies panākt," uzsvēra VP priekšnieks.