Augstskolas jau sākušas uzlabot nekvalitatīvo programmu saturu

Bla bla, kā visas augstskolas tagad attaisnojas, pilnīgi skumji paliek. Par 90% varu teikt, ka tās studiju programmas, kuras viņi "JAU PILNVEIDO", sāka pilnveidot brīdī, kad paziņoja, ka tāda AIP vispār sāks programmas pārbaudīt, Tad arī viņi saprata, ka labi nebūs, un sāka "pilnveidot", lai pēc tam varētu pateikt "jā, redziet mēs jau pilnveidojam, tas neskaitās". Labāk LU prorektors būtu runājis par EVF absolventu nodarbinātību un tām programmām, kurām ir 2.vērtējums. Bet nu, vismaz patīkami, ka beidzot kāds ir pateicis, ka visas šitās Baltijas Starptautiskās Akadēmijas, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas utt IR PILNĪGS SŪDS, kurās māca tādus pašus sūdus tikai diploma dēļ. Ja godīgi, jāsaka, ka milzīgs pārsteigums ir tas, ka Turība saņēmusi tik labus vērtējumus. Reāli jau tā skola arī ir miskaste.

Protams, ka studentiem vajadzētu ļaut izvēlēties lektoru. Jo daudz ir tādu, kurus pat par brīvu negribas dzirdēt. Kur nu vēl par savu naudu!

Diemžēl Eiropas sociālaā fonda nauda (apmēram Ls 1 000 000) izlietota nepraktiski, to var izdarīt pasās augstskolas, ja tiktu parveidoti programmu akreditācijas noteikumi. Bet nav interese mainīt, jo augstākā izglītība ir kļūvusi par labu biznesu, t.sk. valsts augstskolās (par to liecina rektoru algas). Vaitais darbs neuzlabos augstāko izglītību, par kuras pārmaiņu nepieciešamību runā jau 4-5 gadus, ir vairāki modeļi, bet nav kustība. Ji ir ieinteresētie (AIP, rektoru padome) sagalabāt esošo stāvokli.

Auziņam būs 15. amats tagad - programmu uzlabotāju komisijas vadītāja amats. :D

ja cilvēks izvēlas studēt to, kas viņam interesē - tad nebūs problēmu netā vai citur atrast, nopirkt sev vajadzīgos materiālus, ko universitāte varbūt nevar pilnībā nodrošināt, bet ja izvēlas kaut ko nejaušu un gaida no universitātes zilus brīnumus, ka tagad ar sazin kādām tehnoloģojām šim piebāzīs galvu - tad vairums būs vīlušies, jo studiju programmas nav mega kvalitatīvas.

Programmu uzlabošana patiesībā atgādina procesu, kad tiek uzlabots pasniedzēju apģērbs un frizūra. Patiesībā daudz lielāka nozīme ir nevis programmām, bet pasniedzēju un - uzmanību! - pasniegšanas kvalitātei. Tajos papīros, ko pētī eksperti, nekādā veidā neparādās, cik kompetenti, zinoši, protoši ir pasniedzēji, kā viņi strādā (vai nestrādā!) ar studentiem. Nē, nu var jau pēc grādiem, pakāpēm, konferenču un publikāciju vairuma kaut kādu priekšstatu gūt, taču tas nav galvenais, tādēļ visa šī programmu jezga jāuztver ar vēsu prātu. Patiesībā (godprātīga) augstskolas vadība (tāpat kā parastas vidusskolas vadība) ļoti labi zin, kas un kā notiek skolā. Šīs spēles ar atestācijām, pārkārtojumiem, struktūru attīstību un paplašināšanos jau vajadzīgas tikai birokrātiem - tepat ministrijā un tālāk viņu gara radiniekiem Briselē. Tiem gan pat planšetdatori diez vai palīdzēs, jo viņi ir tā piemērojušies tukšrunāšanai un Potjomkina sādžu būvniecībai, ka ij bail metas.