Pirmā tiesas sēde paredzēta atklāta.
Drošības policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka Latvijas pilsonis ilgākā laika posmā Krievijas specdienesta uzdevumā vāca un nodeva tam ziņas par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūru, kā arī citiem Krievijas specdienestu interesējošiem objektiem. Izmeklēšanā arī konstatēts, ka Latvijas pilsonis iesaistīts sadarbībā ar Krievijas specdienesta virsnieku Krievijas teritorijā.
Pagājušā gada 19.decembrī kratīšanā Latvijas pilsoņa dzīvesvietā atrasti vairāki lietošanai derīgi šaujamieroči, munīcija, kā arī sprāgstvielas, kuru glabāšanai minētajai personai nav izsniegta atļauja.
Prokuratūra iepriekš apliecināja, ka inkriminētā spiegošana notikusi Alūksnes novada teritorijā, taču netiek atklāts, par kādiem NBS objektiem ziņas nodotas. Apsūdzību uzturošais prokurors patlaban ir atvaļinājumā, savukārt apsūdzētā vīrieša advokāte Inese Šulte aģentūrai LETA teica, ka klients neesot viņu pilnvarojis atklāt apsūdzības detaļas un savu aizstāvības pozīciju.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica iepriekš rakstīja, ka apsūdzētais ir Alūksnes pusē dzīvojošs zemnieku saimniecības īpašnieks, kas Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo.
Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka Latvijas armijas pārziņā Alūksnes novadā ir vairāki objekti. Alūksnē atrodas NBS Kājnieku skola. Pagājušā gada sākumā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs izsludināja pasūtījumu par Kājnieku skolas bruņojuma noliktavas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.
Tāpat Alūksnes novadā ir reģionālais poligons Lāčusils.
2016.gada beigās Ministru kabinets nodeva Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā 1,68 hektārus lielu zemes gabalu Alūksnes novada Pededzes pagastā. Šis zemes gabals robežojas ar Krieviju. AM toreiz aģentūrai LETA vien atbildēja, ka šajā vietā būšot infrastruktūras objekts valsts aizsardzības vajadzībām.
LETA arī vēstīja, ka citā lietā DP 2016.gadā par spiegošanu Krievijas labā aizturēja AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Krasnopjorovs, pārfilmējot no LDz videonovērošanas sistēmām tiešsaistes režīmā un video arhīviem, nelikumīgi ieguva ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā.
Krasnopjorovam šogad maijā tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, piespiedu darbs 60 stundas un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad soda termiņā tiks ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim.
Prokuratūra gan par spriedumu iesniegusi protestu, kurš būs jāskata Zemgales apgabaltiesai.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis