Viņa, tāpat kā daudzi pagasta iedzīvotāji, nevarēdami atrast sev piemērotu darbu dzīvesvietā, ik dienas dodas strādāt uz rajona centru. Satiksmes ministrijas iecerētā starppilsētu autobusu maršrutu reisu samazināšana, kā arī vietējo reisu optimizācija daudziem reģionu iedzīvotājiem apgrūtinās iespēju laikus nokļūt darba vietā, izglītības un medicīnas iestādēs. Valsts SIA Autotransporta direkcija valdes loceklis Adrians Ļubļins uzsver, ka šis lēmums tika pieņemts līdzekļu trūkuma dēļ, iepriekš izvērtējot maršrutu intensitāti un atsevišķu reisu nepieciešamību, tomēr daudzi pašvaldību vadītāji ir sašutuši, ka reisu slēgšana bijusi sasteigta un notikusi bez iepriekšējas konsultēšanās ar vietējām un rajonu pašvaldībām.
Vienīgā izdzīvošana
Kā Dienai paskaidroja A.Ļubļins, valsts nav spējusi pildīt autopārvadātājiem doto solījumu simtprocentīgi kompensēt pasažieru pārvadājumu radītos zaudējumus. Kaut arī valsts dotācija sabiedriskajam transportam, ieskaitot dzelzceļu, 2008.gadā bijusi 64 miljoni un budžeta grozījumos šiem mērķiem papildus piešķirti vēl 10 miljoni latu, lai varētu nodrošināt esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl vismaz 12 miljoni. Tāpēc no 15.septembra visā valstī no 2100 starppilsētu reisiem 300 tiks slēgti vai tiem tiks samazināts izpildes dienu skaits. Arī rajonu pašvaldībām tiks ieteikts optimizēt vietējo maršrutu skaitu par 15%. "Šī ir vienīgā iespēja, kā izdzīvot līdz gada beigām. Ja pašlaik neko nedarīsim, tad varam teikt, ka novembra beigās lielākajā daļā Latvijas satiksme apstāsies vispār." Pirmais solis jau bijusi tarifu izlīdzināšana un to palielināšana, iekasējot maksu par iekāpšanu autobusā.
Lielais sadārdzinājums radies ne tikai degvielas cenu kāpuma un inflācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka samazinājusies pasažieru plūsma. A.Ļubļins gan norāda — ja viss būs labi, varbūt nākamajā gadā kādu daļu no slēgtajiem vai samazinātajiem reisiem varēs atjaunot.
Kaut arī Autotransporta direkcijas pārstāvis apgalvo, ka pašvaldības par lēmumu slēgt starppilsētu maršrutus bijušas laicīgi informētas un tām līdz 12.augustam vēl bijusi iespēja iesniegt savus ieteikumus un labojumus, Dienas aptaujātie rajonu vadītāji tam nepiekrīt. "Mūs neapmierina metode, kādā tiek pieņemti lēmumi, kas skar iedzīvotājus. Mēs esam saņēmuši šo vēstuli 23.jūlijā jau kā pieņemtu lēmumu, kā faktu, no kura jāvadās. Neko mēs vairs te nevarējām grozīt," saka Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Badūns. 3.septembrī plānošanas reģiona padome iecerējusi aicināt uz sarunu Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas pārstāvjus, lai skaidrotu, kā šī reisu samazināšana ietekmēs administratīvi teritoriālās reformas gaitu, jo būs apgrūtināta piekļūšana topošajiem reģionu centriem, kur izvietotas dažādas valsts iestādes.
Nabagie kļūs vēl nabagāki?
Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska uzskata, ka reisu samazināšana vissmagāk skars tieši sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus, vēl vairāk padziļinot jau tā smago sociālās atstumtības problēmu lauku iedzīvotāju vidū. Jau tagad ir ciemi, uz kuriem pārvadātāji slikto ceļu dēļ brauc nelabprāt vai arī vispār nebrauc. Turklāt augsto biļešu cenu dēļ lauku iedzīvotājiem galvaspilsēta ir kļuvusi vēl neaizsniedzamāka. Piemēram, lai četru cilvēku ģimene no Latgales aizbrauktu uz Rīgu un atpakaļ, viņiem autobusu biļetēs vien būtu jāsamaksā vairāk nekā piecdesmit latu. "Mēs aicinām savus iedzīvotājus uzdrīkstēties uzlabot savu dzīvi, mācīties kursos, meklēt darbu pilsētās, taču tagad daudziem nolaidīsies rokas."
Latvijas Pašvaldību savienības tehnisko problēmu konsultants Aino Salmiņš uzskata, ka, pirmkārt, valsts tādējādi nepilda ne pagājušajā gadā pieņemtā Sabiedrisko pakalpojumu likuma 6.pantu, ne arī ES regulu, ar kuru noteikts, ka 100% jākompensē zaudējumi pārvadātājiem. Otrkārt, šī sabiedriskā transporta maršrutu reforma esot pilnīgā pretrunā ar administratīvi teritoriālo reformu, kas ir nonākusi strupceļā. "Nākamgad valsts dotācijai sabiedriskajam transportam vajadzētu būt vismaz 129 miljoniem latu, taču tiek solīti tie paši 74 miljoni, kas šogad. Tas nozīmē, ka reisi būs jāsamazina vēl vairāk un biļetes būs vēl dārgākas."