Apjomīgākā vienreizējā investīcija veikta pirms diviem gadiem, kad iegādāts grunts penetrācijas radars par 200 000 eiro, kas var izpētīt grunts slāņus ceļa trasē līdz pat desmit metru dziļumā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kurš šodien apmeklēja Ceļa laboratoriju, kas ir daļa no LVC Autoceļu kompetences centra (AKC), secināja, ka ceļu nozarē valsts ir nodrošinājusies ar vismūsdienīgāko tehniku un tehnoloģijām, lai veiktu kvalitātes kontroli. Viņš arī uzsvēra, ka kvalitātes prasības attiecībā uz būvniecības darbiem valsts ceļu tīklā pamatoti ir ļoti augstas, jo pasūtītājs ir valsts.
Augulis gan atzīmēja, ka arī nozares pārstāvji šīs prasības ir atzinuši par augstām, kas sarežģī dzīvi uzņēmējiem, jo rūpīgi jāizpilda specifikācijas un līgumu noteikumi. Viņš arī uzsvēra, ka samazināt kvalitātes prasības noteikti nav plānots. Piemēram, jaunajiem uzbūvētajiem ceļiem rišu problēma vairs neesot aktuāla.
Lange savukārt informēja, ka pēdējo gadu laikā par 20% uzlabojušies autoceļu līdzenuma rādītāji.
LVC pārziņā esošās Ceļu laboratorijas speciālisti ikdienā veic pārbaudes asfaltbetona rūpnīcās, pārbauda šķembu cietību un izmēru, smilti, bitumenu, minerālo pulveri un citus izejmateriālus. AKC pārziņā esot inovatīvākās mērīšanas un testēšanas iekārtas visā Latvijā. Pagājušajā gadā LVC veica vairāk nekā 21 000 dažādu kvalitātes testu. Šogad ir veikti jau gandrīz 3 000 testu.
LVC informācija liecina, ka 5% gadījumos pārbaužu tiek konstatētas materiālu, procesu vai izpildītā darba kvalitātes neatbilstības. Biežākās neatbilstības ir minerālā materiāla graudu izmēros, kā arī konstruktīvo kārtu sablīvējumā, kas rodas nevienmērīga grunšu sastāva, mitruma un blīvēšanas procesa rezultātā. Savukārt asfaltbetonam transportēšanas un ieklāšanas laikā var rasties temperatūras atšķirības, kas arī atstāj ietekmi uz sablīvējumu un līdzenumu.
Kā skaidro LVC, ceļu būvniecībā pielietojamo materiālu ražošanas procesiem Eiropas standarti nosaka augstas prasības. Tam vajadzētu nodrošināt, ka tirgū nonāk tikai atbilstoši būvizstrādājumi, tomēr prakse liecina, ka izejmateriāli un izstrādājumi ne vienmēr atbilst ražotāju deklarētajām īpašībām. Tādēļ LVC ņem paraugus arī karjeros un asfaltbetona rūpnīcās, kā arī pārbauda ceļa aprīkojumam paredzēto izstrādājumu atbilstību.
Visas neatbilstības būvniekiem ir jālabo par saviem līdzekļiem. Ja ir konstatēti neatbilstoši būvizstrādājumi, LVC aizliedz pielietot tos būvdarbos. Ja neatbilstības tiek konstatētas darba veikšanas procesā, tad LVC pieprasa tās nekavējoties novērst. Gadījumos, kad neatbilstības tiek konstatētas jau paveiktam darbam, būvniekiem tiek piemērotas kādas no sankcijām: tiek uzdots pārtaisīt darbus pilnībā, tiek uzdots labot atsevišķus trūkumus, piemēram, uzklāt papildu asfaltbetona kārtu. Tāpat tiek palielināts garantijas termiņš pieci gadu standarta garantijas termiņa vietā un tiek piemērota samazināta samaksa par darbu.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem būvniekiem, tipiskākajiem neatbilstību gadījumiem ir izstrādāta sankciju piemērošanas metodika. Sankcijas ir aprēķinātas tā, lai tās būtu viennozīmīgi lielākas nekā būvnieka iespējamais ietaupījums uz kvalitātes rēķina.
Pirms četriem gadiem uz LVC laboratorijas bāzes izveidotais Autoceļu kompetences centrs sniedz slēdzienus par autoceļu tehnisko stāvokli un būvdarbu kvalitāti. LVC Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorija ir sertificēta iestāde, kura ir akreditējusi 67 testēšanas metodes, ar kuru palīdzību tiek veikta ceļu būvdarbu un būvniecības izejmateriālu kvalitātes kontrole.
Kā skaidro LVC, ceļu būvdarbu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no projektēšanas kvalitātes. Lai pastiprinātu projektēšanas kvalitātes uzraudzību, LVC šogad ir izveidojusi Projektu vadības grupu (PVG). Tās sastāvā strādā profesionāli inženieri un būvnieki, PVG izskata un pieņem lēmumus jautājumos, kuri saistīti ar būvprojekta izstrādi un projekta izmaiņām būvdarbu laikā, un strādā ar ceļu projektu izstrādātājiem. Savukārt PVG lēmumus apstiprina Tehniskā komisija, kuras sastāvā strādā arī Satiksmes ministrijas pārstāvji. Tehniskā komisija arī caurlūko attīstības projektus.