Šādas bažas esot radušās, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un banku skaitu Latvijā, aģentūrai LETA atzina prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Dienests jau pagājušā gadā izpratis šo risku un ir tam sagatavojies. Grūti gan esot prognozēt, kādā apmērā naudas atmazgāšana notiks.
Patlaban dienests strādā, kā ierasts, un pastiprināts režīms saistībā ar Latvijas pievienošanas eirozonai pagaidām nav plānots. Lai novērstu iespējamās nelikumības, dienests uztur sakarus ar Austrumeiropas valstīm - Krieviju un Moldovu. Tāpat dienests noteikti sadarbosies ar citām Eiropas valstīm.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests regulāri pievērš uzmanību aizdomīgiem atsevišķiem gadījumiem. Ja dienestam ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, šī informācija tiek nosūtīta tiesībsargājošām iestādēm.
"Pagājušā gadā tiesībsargājošām iestādēm ir nosūtīti 259 materiāli par aizdomīgiem gadījumiem. Savukārt 122 gadījumos ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana, kas kopumā ir vairāk nekā 15 miljoni latu," norādīja Šēnberga.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un likumā noteiktajā kārtībā saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī nodod šo informāciju kontroles, pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādēm, kā arī prokuratūrai.
Dienesta darbības mērķis ir mazināt iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.
Jau ziņots, ka līdz ar gadu miju Latvija pievienojās eirozonai, tādējādi nomainot latus pret eiro.