"Citās partijās potenciālo ārlietu ministru loks ir plašāks," vērtē Sprūds, kurš kā vienīgo kandidātu uz ārlietu ministra amatu ZZS rindās redz Vējoni, kurš pieredzi ārlietās ieguvis Baltijas Asamblejā. Tomēr Sprūds norāda, ka ārlietas atšķiras no vides jautājumiem, kuros kompetents ir Vējonis.
"ZZS interese par ārlietām ir netradicionāla, jo iepriekš šai partijai īpaša interese par šo jomu nav bijusi. Toties tai bijusi virkne politisko uzstādījumu - partija sevi bieži pozicionējusi kā eiroskeptisku un bijusi pret aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta," teic Ozoliņa. Vienlaikus arī viņa velta salīdzinoši labus vārdus iespējamajai Vējoņa kandidatūrai uz ārlietu ministra amatu. Par viņa pieredzi liecinot darbība Baltijas Asamblejā, ar igauņu un lietuviešu parlamentāriešiem diskutējot par starptautiskajām aktualitātēm. "Tāpat Vides ministrijā bija ļoti daudz jautājumi jārisina saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumu, līdz ar to viņam ir pieredze Eiropas jautājumos."
Sprūds uzsver, ka Latvijai ir ļoti būtiski, kas šobrīd atrodas Ārlietu ministrijas (ĀM) vadībā, jo tuvojas prezidentūra ES un Rīga uzņēmusies Eiropas kultūras galvaspilsētas godu. "Šobrīd mums ir prezidents, kuram ārlietu reprezentativitātes ziņā ir ierobežojumi. Laimdota Straujuma sevi pagaidām reprezentativitātes ziņā starptautiski nav pierādījusi. Ja vēl ir ārlietu ministrs, kurš sevi nav pierādījis starptautiski, tad Latvijas tēlam šeit rodas zināmi jautājumi."
Eksperti noraida bažas par Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij), kas bijis ZZS premjera amata kandidāts, savulaik no oficiālās nostājas ārlietās tik krasi atšķirīgajiem komentāriem, piemēram, par Latvijas dalību NATO. "Latvijas ārpolitika balstīta birokrātiskajā modelī, kur daudz lielāka loma ir ministrijām un tās ierēdņiem, nevis atsevišķiem politiskiem līderiem," norāda Ozoliņa. Viņa skaidro, ka ZZS bieži vien nācies "lavierēt" starp dažādām idejiskām nostādnēm, lai identificētu sevi kā atšķirīgu no citām partijām, bet tas nenozīmē, ka tāda ir patiesā politiskā spēka nostāja. Savukārt Sprūds min, ka ĀM nodošana ZZS pārraudzībā atņems šim politiskajam spēkam kādreizējo populismu un padarīs izteiksmes formu atbildīgāku.
Ekspertiem ir atšķirīgi viedokļi par piedāvājumu Latvijā veidot Eiropas lietu ministra amatu. Sprūds uzskata, ka tāds nav nepieciešams, jo tiks radīts iekšpolitisko kompromisu, nevis nepieciešamības rezultātā. "Tas ne tikai neuzlabos un neefektivizēs mūsu kopējo ārējo izpausmi, bet tieši otrādi - pat to varbūt safragmentēs," brīdina Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs. Savukārt Ozoliņa saka, ka Latvijā vajadzīgs Eiropas lietu ministrs, jo krīzes gados ārlietu dienests ir ļoti novājināts. Turklāt gatavojoties prezidentūrai un tās laikā, viens ārlietu ministrs nevarēs "nosegt visu laukumu", proti, vienlaicīgi īstenot Latvijas ārpolitikas intereses un uzturēties Briselē, risinot prezidentūras jautājumus ES institūcijās. Politoloģe uzsver, ka diskusijas par Eiropas lietu ministru dienas kārtībā ir jau vismaz pusotru gadu, bet dienas kārtībā nākusī valdības maiņa to piedāvā loģiskā un likumsakarīgā ceļā iedibināt. "Ja ārlietu ministrs šajos mēnešos ir jauns, viņam ir vajadzīga blakus politiska figūra, kas ir ļoti kompetenta un spēcīga Eiropas jautājumos."
Jau ziņots, ka premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība) likusi galdā potenciālajiem koalīcijas partneriem ministriju sadalījuma plānu, kas paredz ĀM nodot ZZS pārraudzībā un izveidot Eiropas lietu ministra amatu.