Kā aģentūrai LETA stāstīja Belēvičs, viņš atbalsta pašu faktu, ka Saeima diskutē par jautājumiem saistībā ar abortiem. Viņš uzsvēra, ka "vada nevis farmaceitu vai kādu citu ministriju, bet gan "pacientu ministriju"", tādēļ rīkojas tikai tā, kā labāk būtu pašiem pacientiem.
Viņš pats esot atbalstījis tikai priekšlikumu par vairāku konsultāciju, ne tikai ginekologa konsultāciju, nodrošināšanu sievietei, kura vēlas veikt abortu. Belēvičs gan skaidroja, ka pagaidām nav zināms, kāda veida konsultācijām būtu jābūt un kuram vislabāk šīs konsultācijas sievietei nodrošināt.
Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ministrs plāno pasūtīt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumu par abortu situāciju Latvijā. "PVO par šiem jautājumiem ir viedoklis, tāpēc nepieciešams uzzināt, kas viņu skatījumā būtu piemērotākais Latvijai, lai uzlabotu esošo likumdošanu," skaidroja Belēvičs.
Atbildot uz jautājumu, kur tiks ņemts finansējums pētījuma izstrādāšanai, ministrs stāstīja, ka šobrīd tiek vērtēta iespēja segt pētījuma izmaksas no esošā finansējuma, ko Latvija maksā PVO. Ja tas neizdosies, tad ministrija meklēs citus risinājumus, kā finansēt pētījuma izstrādi.
Belēvičs uzskata, ka grozījumus sasteigt nedrīkst, tāpēc nepieciešams PVO viedoklis šajos jautājumus. Viņš plāno, ka izdarītos secinājumus PVO prezentēs parlamentam un tikai pēc viedokļu uzklausīšanas tam būtu jālemj par turpmākajiem grozījumiem likumos.
Ministrs uzsvēra, ka "aborti paliks legāli, bet, kā nostiprināt šo jautājumu likumdošanā, ir jānoskaidro".
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgusi vairākas ministrijas un speciālistus sniegt atzinumus par vairāku deputātu priekšlikumiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.
Tiek piedāvāts līdz 120 stundām pagarināt pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas, kā arī noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu ginekologs drīkst veikt ne agrāk par 120 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, ar izņēmumu, ka ginekologs būs tiesīgs samazināt minētās 120 stundas līdz 72 stundām.
Tāpat iecerēts noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu.
Viens no priekšlikumiem arī paredz, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu sievietei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai tad, ja saņemts apliecinājums par dalību obligātā konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanu nesaistīta persona.