Berķis: Ventbunkera akcionāri vienojušies, lai rastu konstruktīvu risinājumu ieilgušajā uzņēmuma īpašnieku strīdā

Uzņēmuma akcionāra SIA_ Kement _īpašnieks Berķis skaidro, ka iepriekšējo gadu nestabilitāte ir kaitējusi uzņēmuma darbībai un zaudētājos ir bijuši gan uzņēmuma akcionāri, gan Ventspils brīvosta, gan visa Latvijas tranzīta nozare.Pagājušajā gadā Ventbunkers darbības rādītāji sākuši uzlaboties un tam ir vēl liels attīstības potenciāls, ko nedrīkst izniekot, uzsver Berķis.Ar savu dalību vakar notikušajā Ventbunkera akcionāru sapulcē Berķis un viņa partneri esot apliecinājuši savu labo gribu un vēlmi radīt priekšnosacījumus prognozējamai un atbildīgai uzņēmuma pārvaldei, kurā tiktu ņemtas vērā visu uzņēmuma akcionāru intereses, skaidro "Kement" īpašnieks.Tajā pašā laikā Kement pārstāvju līdzdalība akcionāru sapulcē nenozīmējot to, ka uzņēmums atzīst atsevišķu juridisko personu tiesības uzdoties par leģitīmiem "Ventbunkers" akcionāriem.Kā norāda Berķis, akcionāri savas akcionāru tiesības jau vairāku gadu garumā cenšas nostiprināt ar Latvijas tiesu sistēmas palīdzību. Diemžēl pārlieku garie tiesu procesi un bieži vien neizprotamie un pretrunīgie tiesnešu lēmumi apdraud Ventbunkera akcionāru īpašuma tiesību realizāciju. Vairākas reizes ar lūgumu risināt situāciju Berķis un pārstāvji vērsušies Tieslietu ministrijā, diemžēl "šeit neesam sajutuši atbalstu". "Intereses trūkums rast tiesiski pamatotus situācijas risinājumus pamatīgi iedragā Latvijas kā starptautiski uzticamas un prognozējamas valsts reputāciju," norāda Berķis.Kā uzskatāmu piemēru šādai neprognozējamībai viņš min vairākus Uzņēmumu reģistra (UR) notāru nekonsekventos lēmumus, vienā gadījumā rīkojoties vienā veidā, bet jau nedaudz vēlāk diametrāli pretēji, lai arī lietu faktiskie apstākļi ir identiski."Tāpat nevar nepieminēt nesenu Rīgas Centra rajona tiesas "jaunradi", kuras šā gada 16.janvāra lēmuma rezultātā akcionāram ar 0,003% akciju kapitāla ir dotas ekskluzīvas tiesības bloķēt daudzmiljonu uzņēmuma darbību. Šis ir ļoti līdzīgs gadījums kā SIA "Palink" maksātnespējas lietā, kur nelielas kreditoru prasības dēļ tika paralizēta liela uzņēmuma darbība un tam tika radīti ievērojami zaudējumi. Toreiz, aizstāvot ārvalstu investorus, aktīvi iejaucās Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra, bet šoreiz notikušais tiek ignorēts," piebilst Berķis.Kā ziņots, vakar Ventbunkera telpās notikusi uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulce, kurā piedalījušies visi lielākie uzņēmuma īpašnieki, pārstāvot gandrīz 100% AS "Ventbunkers" kapitāla. Vienīgais īpašnieks, kas neieradās uz uzņēmuma sapulci, bija Aivars Lembergs un viņa ģimenes locekļi, kuriem pieder ap 0,3% uzņēmuma akciju, apgalvo uzņēmumā.Līdz ar akcionāru sapulcē nolemto Ventbunkera padome paplašināta līdz septiņiem padomes locekļiem. Par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Jānis Gobiņš, Francs Harrands, Ivars Landmanis, jurists Gints Laiviņš-Laivenieks, kā arī Jānis Berķis, kurš ir Olafa Berķa dēls, un Mārtiņš Rībens, kas pārstāv uzņēmēju Igoru Skoku, kā arī Igors Ļaško, kurš uzņēmuma padomē tika ievēlēts kā Oļegam Stepanovam piederošās "Topmar Baltic Investment" pārstāvis.Puses esot nonākušas pie mierizlīguma.Meroni jau apliecinājis, ka cer uz abpusēji izdevīgu sadarbību ar visiem Ventbunkera īpašniekiem, tostarp Berķi, Genādiju Ševcovu, Škoku un Stepanovu.Kā ziņots, 4.janvārī Uzņēmumu reģistrs reģistrēja jauno Meroni pārstāvju Ventbunkera padomi, bet 9.februārī - jaunu valdi. Līdz ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu zaudēja Olafs Berķis, bet no valdes priekšsēdētāja amata tika atbrīvots Dzintars Kašs.Ventbunkers kontrolē Latvijas naftas tranzītu, kam savukārt pieder 39,11% AS Ventspils nafta (VN) akciju. Savukārt VN pieder 66% naftas cauruļvada apsaimniekotājas SIA LatRosTrans daļu un 49,94% kuģošanas kompānijas AS _Latvijas kuģniecība _akciju.