Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vērtē, ka pats parakstu vākšanas fakts par krievu valodu kā otru valsts valodu kopumā jāvērtē kā amorāls pasākums, jo ar to ir radīta etniskā spriedze Latvijas sabiedrībā, veicinot vienas iedzīvotāju daļas necieņu pret Latvijas valsti, tās simboliem un latviešu valodu kā vienu no valsts uzbūves pamatiem.
"Notikušais tikai vēlreiz apliecina - ir jāturpina mērķtiecīga sabiedrības integrācija uz latviešu valodas bāzes, jo šādas antikonstitucionālas darbības skaidri apliecina, ka integrācija līdz šim nav bijusi pārliecinoša un efektīva," uzskata G.Bērziņš.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka parakstu skaits par referendumu nav vērtējams kategorijās "labi" vai "slikti". "Tas parāda reālo situāciju, kādā dzīvojam. Uzskatu, ka problēmas būtība ir nevis valodā, bet gan atmiņā – dažādu tautību cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jūtas tai piederīgi un vēlas būt mūsu valstij lojāli, ir dažādas vēsturiskās atmiņas," uzskata ministre, piebilstot, ka parakstu vākšanas un potenciālā referenduma kontekstā ir vēl jo lielāka nozīme skaidrai un mērķtiecīgai integrācijas politikai.
Kultūras ministrija pie tā līdz šim ir strādājusi ļoti intensīvi, Sabiedrības integrācijas programmas pamatnostādnes ir apstiprinātas Ministru kabinetā un šis darbs ir jāturpina, meklējot aizvien jaunus saskarsmes punktus un sadarbības platformas un ejot uz mērķi – saliedēta sabiedrība.
Kā jau iepriekš vēstīts, Nacionālā apvienība līdz šīs nedēļas beigām vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar prasību pārbaudīt, kuri deputāti ir parakstījušies par krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu, stājoties amatā.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka nepieciešamais parakstu skaits par krievu valodu ir savākts un, ja visi paraksti būs derīgi, tas ir pietiekams pamats grozījumu tālākai virzībai un referendumam par oficiālu divvalodību Latvijā.