Sēdē bez diskusijām deputāti skatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja budžeta pavadošos likumprojektus - grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli".
Savukārt Zinātniskās darbības likumā tika veikti tehniski precizējumi. Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, kas precizē un centralizē valsts zinātnisko institūtu reorganizācijas un likvidācijas procesu, padarot to skaidrāku un strukturētāku.
Iepriekš tika noteikts, ka lēmumu par reorganizāciju vai likvidāciju pieņem attiecīgā valsts zinātniskā institūta zinātniskā padome.
Turpmāk lēmumu pieņems Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma, pievienojot Latvijas Zinātnes padomes atzinumu. Ja projektu iesniegs nozares ministrs, tas būs jāsaskaņo ar izglītības un zinātnes ministru.
Kā aģentūrai LETA pēc komisijas sēdes teica tās vadītājs Jānis Reirs (JV), darbā pie nākamā gada budžeta iepriekš visas partijas bijušas gan pozīcijā, gan opozīcijā, līdz ar to visi ir sagatavojušies budžeta procesam, tiek uzdoti konkrēti jautājumi, tiek sniegtas konkrētas atbildes, kas noved pie konstruktīvas budžeta skatīšanas, kam ir nepieciešams īsāks laika posms nekā sākotnēji tika plānots.
Reirs pauda, ka darbā pie nākamā gada budžeta šogad komisijā nevarēja novērot "vispārīgas diskusijas", par jautājumiem runāts konkrēti, pāris vārdos, priekšlikumiem pieejot konstruktīvi, neveidojot plašas diskusijas.
"Darbs pie nākamā gada budžeta komisijā notika ļoti profesionāli," teica komisijas vadītājs, sakot, ka tas arī ir iemesls, kāpēc jautājumu izskatīšana notika tik ātri.
Reirs atgādināja, ka Saeima pie budžeta pieņemšanas iecerējusi strādāt trīs dienas, bet to, cik tieši laika būs nepieciešams, ir ļoti grūti prognozēt, jo Saeima plenārsēdēs var arī "uzkārties uz kāda jautājuma".
"Tur ir daudzi apstākļi, ārējais fons, kaut kādi notikumi, kas sakrīt ar kādu konkrētu jautājumu izskatīšanu, tad ir lielas debates," komentējot, cik ātri Saeimas deputāti varētu izskatīt visus budžeta jautājumus, teica Reirs.
Parlaments galīgajā lasījumā likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un 31 budžeta projektu pavadošo likumprojektu Saeima sāks skatīt 4.decembrī.
Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Budžeta likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2025.gadam ir 2,2%, 2026.gadam - 2,2%, un 2027.gadam - 2,2%.
Vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, 2025.gadā ir 0,82% no IKP, 2026.gadā - 0,75%, un 2027.gadā - 0,79% no IKP.