Bibliotēku skaits sarūk, to funkcijas aug

Kopš 2020. gada bibliotēku skaits ir sarucis par 105, un patlaban to ir 1400. Pērn vien reorganizētas 17, bet slēgtas – 7. Daudzviet tās šobrīd pilda arī klientu apkalpošanas centra funkcijas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc apmeklējumu skaits ir audzis – to pērn bija par nepilnu miljonu vairāk nekā gadu iepriekš, sasniedzot 8,3 miljonus.

Strādā pie jauna likuma

Bibliotēku likums ir pieņemts 1998. gadā, un šo jomu regulē vairāki Ministru kabineta noteikumi, no kuriem astoņi ir KM izstrādāti normatīvi. Kopumā tie ir novecojuši un neatbilst pašreizējai situācijai, tostarp terminoloģija. Noteikumi būtu jāveido koncentrētāki, vienlaikus stiprinot un paplašinot atsevišķas normas, piemēram, to, kas attiecas uz bibliotēku tīklu, funkcijām un Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) lomu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, piebilstot, ka pie padomes ir izveidota nozares speciālistu darba grupa, kas strādā pie šā jautājuma, tostarp par bibliotēku tīklu.

Patlaban tas nav definēts likumā, un darba grupa rosina noteikt, ka "Latvijas bibliotēku tīkls ir saskaņota un vienota valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku informācijas, komunikācijas, sadarbības, resursu apmaiņas un infrastruktūras sistēma, kas pārklāj visu valsts teritoriju", kā arī ietvert būtisku aspektu: "Katram Latvijas iedzīvotājam ir vienlīdzīgas iespējas saņemt bibliotēkas pakalpojumus." Bibliotēku tīklā būtu apvienojami vairāki tipi – publiskās, augstākās izglītības iestāžu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu, speciālās bibliotēkas un nacionālā bibliotēka. S. Grūbe uzsvēra, ka to dibināšana, reorganizācija un likvidācija būtu īstenojama, ņemot vērā LBP atzinumu. Vaicāta, kas notiek ar skolu bibliotēkām, viņa atzina, ka kopējais bibliotēku tīkla sarukums lielā mērā skaidrojams ar izglītības iestāžu slēgšanu.