Viņaprāt, dronu obligāti vajadzēja notriekt virs drošas teritorijas, jo notiek karš tuvu Latvijas robežām un Latvija ir apņēmusies ieguldīt lielus līdzekļus austrumu robežas militārajai aizsardzībai.
"Būvējam žogus, izvietojam dzeloņdrātis, rokam prettanku grāvjus, izvietojam prettanku līdzekļus, bet tajā pašā laikā laižam pāri robežai dronus, kas Latvijas teritorijā nolido daudzus kilometrus," retoriski norādīja eksperts.
Runājot par atbilstošāko rīcību, Maklakovs atgādināja, ka Latvijā ir izvietotas NATO patruļlidmašīnas, kas atrodas Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā. Tāpat Gaisa spēku rīcībā ir helikopteri, kuriem jāatrodas 24 stundu gatavībā. Tiesa gan, cik zināms Maklakovam, šie helikopteri nav aprīkoti ar ložmetējiem.
NBS rīcībā ir līdzekļi, ar ko no zemes notriekt zemu lidojošus dronus, piemēram, tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "RBS-70". Nav gan zināms, vai šīs iekārtas nedēļas nogalē atradās konkrētajos Latgales rajonos un konkrētajā laikā, atzina Maklakovs.
Eksperts arī apšauba pirmdien preses konferencē amatpersonu pausto, ka NBS šo "Shahed" lidrobotu savlaicīgi redzēja, jo tas ir zemu lidojošs mērķis un lai to atklātu, jābūt speciāliem radariem un ierīcēm.
"To, ka NBS spēja sekot visā Latvijas teritorijā, es arī apšaubu," piebilda Maklakovs.
NBS rīcībā esot līdzekļi šāda drona konstatēšanai, bet ir jautājums, vai tie atradās konkrētajā reģionā, jo to darbības diapazons ir ierobežots.
"Ļoti daudz jautājumu un neskaidrību. Tiesa gan, nav garantijas, vai dronu paspētu notriekt pirms tam beidzās degviela," uzsvēra Maklakovs.
Ņemot vērā šo incidentu austrumu robežas tuvumā, jāturpina attīstīt Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai ar tām varētu atbilstoši konstatēt un reaģēt uz zemi lidojošiem mērķiem, uzsvēra Maklakovs. Vienlaikus esot jāattīsta helikopteru spējas, lai tie varētu reaģēt un notriekt šādus mērķus no gaisa.
Vaicāts, vai arī viņu mulsināja NBS vadības pirmdien preses konferencē paustais, ka vēl gaisā esošais drons nebija ar "ļauniem mērķiem", Maklakovs kā bijušais NBS komandieris atbildēja, ka nevēlētos komentēt patreizējās NBS vadības pausto.
Lūgts izskaidrot komandvadības ķēdi, kuram būtu jāpieņem lēmums par drona notriekšanu, Maklakovs atbildēja, ka, viņaprāt, lēmums par ieroču pielietošanu pret zemu lidojošu objektu miera laikā tomēr ir politiskā atbildība jeb aizsardzības ministra pārziņā.
Pēc Maklova domām, varam gatavoties vēl līdzīgiem incidentiem, kad robežu nelikumīgi šķērsos Krievijas lidaparāti.
Kā vēstīts, Rēzeknes novadā Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet no Baltkrievijas nonāca Latvijā.
NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas nebija eksplodējusi.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecina, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.
Nacionālā drošības padome otrdien vienojās "aktualizēt un pilnveidot nepieciešamās procedūras", lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem.