Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Buimisters pieļauj, ka Rimšēvičs (attēlā) īstenoja plānveidīgu rīcību un attiecīgie soļi, lai tiktu atsaukta ABLV bankas licence, veikti ECB iekšienē

Bijušais TKB līdzīpašnieks: ABLV lietā Rimšēvičs visu sagatavoja iepriekš

Līdz šim publiski maz zināmas detaļas par kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča attiecībām un konfliktiem ar dažādiem Latvijas baņķieriem, tostarp ar ABLV Bank īpašniekiem un Norvik bankas akcionāru Grigoriju Guseļņikovu, atklātā intervijā žurnālam Otkritij Gorod pastāstījis bijušais Trasta komercbankas (TKB) līdzīpašnieks Igors Buimisters.

"Par ABLV esmu pārliecināts, ka Rimšēvičs visu sagatavoja iepriekš. Neaizmirstietm ka viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis. Jā, kā LB prezidents viņš neiejaucas Latvijas komercbanku uzraudzībā, taču, tā kā ABLV uzrauga ECB – bet Rimšēvičs ir ECB valdes loceklis, attiecīgi viņš nodarbojas ar tostarp ABLV bankas uzraudzību. Informāciju amerikāņi varēja saņemt lielā mērā tieši pēc Rimšēviča iniciatīvas. Protams, kādas konkrētas lietas viņi varēja paši atrast, izmantojot savas iespējas, tomēr iniciatīva noteikti nāca no Rimšēviča," savu redzējumu ABLV notikumu kontekstā izklāsta Buimisters, piebilstot, ka Rimšēvičam bijis personīgs konflikts ar bankas akcionāriem, turklāt LB prezidentam bijis svarīgi samazināt nerezidentu naudas apjomu Latvijā, lai varētu turpināt savu karjeru Eiropā.

Buimisters pieļauj, ka ABLV bankas kontekstā Rimšēvičs ir īstenojis plānveidīgu rīcību, un attiecīgie soļi, lai tiktu atsaukta ABLV bankas licence, tikuši veikti ECB iekšienē.

"Visticamāk, administratīvi viņi bija gatavi FinCEN papīra (paziņojums par iespējamām sankcijām pret ABLV) iznākšanai, līdz ar to arī viņiem jāattīra savu sistēmu no bankām, kas, teiksim tā, nedod Eiropai nekādu labumu. Ja ABLV attīstītu kādu biznesu Eiropā, tad šajā situācijā varētu apelēt pie ECB, taču, tā kā šī bija tikai Latvijas mēroga banka..." pauž Buimisters.

Bijušais baņķieris ir pārliecināts – lai gan ABLV akcionāri un Rimšēvičs konfliktējuši saistībā ar nerezidentu līdzekļu apjomu, bankas akcionāri nav bijuši gatavi šādam dramatiskam situācijas pavērsienam.

"Bija arī personīgi konflikti. Protams, viņi netikās uz ielas un nekonfliktēja publiski. (ABLV bankas līdzīpašnieks) Ernests Bernis ir darbaholiķis, viņu interesē tikai darbs un ģimene. ABLV akcionāri tīrīja banku, taču ne daudz. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu viņiem aktīvi samazinājās tikai par aptuveni 10%, taču Rimšēvičs pieprasīja vairāk. Jebkurā gadījumā akcionāri nesaredzēja problēmu mērogu, taču bankas aktīvi bija ļoti iespaidīgi. Ja bankas aktīvi būtu 100-200 miljoni, neviens nepiesietos. Turklāt šeit bija arī cits mērķis – iedzīvoties, ņemot vērā, ka darbojās noziedzīgs grupējums, " norāda Buimisters.

Vienlaikus viņš noraida žurnāla pieņēmumu, ka Bernis, pieļaujot, ka Rimšēvičs varētu "izdarīt triecienu" ABLV bankai, nodevis informāciju par LB prezidentu "tur, kur vajag".

"Kāpēc Bernis nodeva informāciju? Fotogrāfijas un intervijas organizēja Guseļņikovs. (..) Bernis ar tādām metodēm nestrādā. Tas nav viņa stils. Visu šo virtuvi ar Rimšēviču sagatavoja Guseļņikovs, bet Rimšēvičam vajadzēja rēķināties, ka Guseļņikovs viņam uzbrauks, tā kā Norvik bankas finanšu rādītāji ir zemāki par grīdas līsti," pauž Buimisters.

Skaidrojot, kādēļ sākontēji nevienam nav bijis nekādu pretenziju pret Norvik banku, bijušais baņķieris akcentē, ka tas bijis tādēļ, ka "viņi paši" pierunājuši Guseļņikovu nopirkt Norvik banku, solot palīdzību. Viņš atgādina, ka 2013. gadā Norvik banka neizturēja audita pārbaudi, jo bankas bilancē bijis caurums 70 miljonu eiro apjomā, tādēļ bija nepieciešams akcionārs, kurš būtu gatavs bankā ieguldīt finanšu līdzekļus.

"Visi normālie akcionāri atteicās, un atradās Guseļņikovs, kuram atļāva iedzīto naudu paņemt atpakaļ, bet pirms tam iepriekšējiem akcionāriem uzskrūvēt kapitālu. Ja 2014. gadā Norvik banka ar pietiekami lielu daļu kopējā sistēmā aizvērtu, tad jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas monetārajā savienībā tiktu atlikts. Attiecīgi rastos jautājumi Rimšēvičam, kāpēc viņš nav spējis sagatavot valsti uzņemšanai eirozonā," pauž Buimisters.

Pēc viņa domām, Guseļņikovu iegādāties Norvik banku pierunāja Rimšēvičs kopā ar toreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Kristapu Zakuli. "Viņi atrada Guseļņikovu, kurš tobrīd Latvijā nebija pazīstams, un pierunāja. Taču viņš diktēja savus noteikumus: ja arī es ņemšu, man vajadzīga palīdzība – normatīvu prasību mazināšana, atļauja izvest naudu uz Krieviju un ieguldīt savā biznesā. Protams, es visu nezinu, tikai pieļauju. Taču atceros, kā Norvik priecājās par panākumiem par 9,5% kapitāla pietiekamību laikā, kad visiem pārējiem šis normatīvs bija no 12 līdz 17%. Viennozīmīgi bija pretimnākšana no komisijas puses, jo vienkārši nebija iespējams augstāk pavilkt. Gada pārskatu iesniegšanu viņi ievilka uz pusgadu, nevarēja pierunāt auditorus salīmēt vienu ar otru. Šķiet, arī tagad viņiem nav pārskata. Un droši vien ļoti slikti rādītāji. Tāpēc Rimšēvičs varēja pieļaut, ka Guseļņikovs īstenos kaut kādu provokāciju," situāciju raksturo Buimisters, pieļaujot, ka Guseļņikovs jau sen gatavojies, bet FinCEN paziņojuma publiskošana vienkārši sakritusi ar viņa plāniem, vai arī Guseļņikovs sapratis, ka ir laiks rīkoties. Taču jebkurā gadījumā šie notikumi neesot savstarpēji saistīti.

Lūgts komentēt, vai sankcijas pret ABLV banku varētu būt saistītas ar sankcijām pret Krieviju, Buimisters pieļauj, ka ABLV banka rēķinājās, ka banku varētu kaut kādā veidā saistīt ar šo jautājumu. "Taču notika pilnīgi kas cits. Bankai izvirzīja apsūdzības nevis par saistību ar Krieviju, bet gan par terorisma finansēšanu, darījumiem Ziemeļkorejā, ieroču piegāžu finansēšanā, naudas atmazgāšanas biznesa modeļa izveidošanā. Nebija taču pateikts, ka tā ir Krievijas banka," akcentē bijušais baņķieris, piebilstot, ka līdzīgi pārmetumi ABLV bija izteikti jau agrāk, taču banka ļoti rūpīgi izvērtējusi iespējamās saistības, turklāt nekad banka šādos darījumos tiešā veidā nav bijusi iesaistīta, taču nevienam procesa sākumā nav iespēju izsekot iespējamām nelikumīgām shēmām, kurās iesaistīti trīs un vairāk uzņēmumi.

Skaidrojot, kādēļ ABLV tomēr netika dotas FinCEN paziņojumā minētās 60 dienas savu skaidrojumu sniegšanai, Buimisters vēlreiz akcentē, ka

Rimšēvičs ļoti gribēja šo banku aizvākt no tirgus. Un pierādīt Bernim, ka viņš nav tas pats gudrākais.

Varbūt viņš nedomāja, ka tik ātri izdosies, bet saprata – ja FinCEN aizliedz ABLV strādāt ar ASV dolāriem, tad arī tie, kuri strādā ar eiro, ar ABLV banku nestrādās, jo viņi strādā arī ar dolāriem – lielās bankas. (..) Šajā brīdī banku vajadzēja aizstāvēt gan Latvijas, gan Eiropas politiķiem, sakot – tiksim skaidrībā civilizēti! Nē, viņi palika vieni. Un šeit Rimšēvičs, uzmetot viņiem cilpu, saka: draugi, jums sākusies naudas aizplūšana. Paši gudrākie klienti, protams, sāka (naudu) izņemt. Līdz ar to (bankas) likviditātes nodrošināšanai būtu nepieciešama maģija. Man šķita, ka ABLV ir laiks, ka minimums, gadu viņi ar šo vēl nodarbosies. Nenojautu, ka tirgus tā noreaģēs, un esmu ļoti izbrīnīts, ka visas Eiropas bankas atteicās ar viņiem strādāt. Bet banka nevar darboties, ja ar viņu neviens nesadarbojas, ja vispār visa nauda ir apstājusies."

Lūgts komentēt savas attiecības ar Rimšēviču, Buimisters uzsver, ka tās bijušas korektas darba attiecības, kurās apspriesti profesionālie jautājumi, lūgts padoms, savukārt oficiālos pasākumos Rimšēvičs esot centies neizrādīt, ka viņi varētu kontaktēties. Buimisters atminas, ka ar Rimšēviču viņu iepazīstinājis pērn mirušais Olainfarm īpašnieks Valērijs Maligins, ar kuru Rimšēvičam esot bijušas labas attiecības. "Nezinu, kad un kā viņi iepazinās. Bet mani ar viņu (Rimšēviču) iepazīstināja tieši Valērijs Maligins, kad es kādā brīdī pajautāju – vai viņš man var organizēt tikšanos, vēlos uzdot viņam jautājumu," atminas Buimisters.

Lūgts raksturot Rimšēviču kā personību, Buimisters norāda, ka Rimšēvičs ir ļoti uzmanīgs, noslēgts, un komunicē ar ļoti ierobežotu cilvēku loku. "Noteikti spītīgs. Cilvēks bez rakstura nevar vadīt centrālo banku vairāk nekā 20 gadus," pauž bijušais baņķieris.

Uz tiešu žurnāla jautājumu, vai Rimšēvičs varētu būt kukuļņēmējs, Buimisters norāda: "Jebkurš ierēdnis Latvijā var būt." Vienlaikus viņš noraida pieņēmumus, ka Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības būtu saistītas ar viņa dotu kukuli LB prezidentam, kas arī bijis iemesls Rimšēviča "gāšanai".

"Kurš viņu nogāza? Viņam tikai aizliedza iet uz darbu un saņemt algu. Bet uz mani norāda viena vienkārša iemesla dēļ – tāpēc, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pateica, ka Rimšēviča lieta nav saistīta ar strādājošām bankām. Proti, ne ar Norvik, ne ABLV. Tātad – ar nestrādājošām. Kura no nestrādājošajām ir pēdējā? Trasta komercbanka. Kurš Trasta komercbankā ir galvenais? Buimisters. Viss ir ļoti vienkārši. Un vispār – ko nozīmē kukulis? Cilvēku vajag ar to noķert," rezumē Buimisters.

Top komentāri

ko nu?
k
Joprojām gaidām- vai nu Rimšēvičs uz nārām, vai KNĀBs ir jāaizklapē ciet kā pilnīgi nevajadzīgs šovu kantoris. Tad Straume varētu piebiedroties Skutelim un Sipeniecei, varēs nosaukties 3S.
Kā naglai pa galvu !
K
"........Uz tiešu žurnāla jautājumu, vai Rimšēvičs varētu būt kukuļņēmējs, Buimisters norāda: "Jebkurš ierēdnis Latvijā var būt." ....." !!! Vispareizākais secinājums, kāds zināms visiem, tikai ne KNABim un Straumem. Pie mums ir vai nu lēti uzpērkami shēmotāji, pašvaldību līmeņī, vai dārgāki - Siles Vepri. Visai ir "maukas", tikai izcenojumi tām "maukām" ir dažādi.
trusis nejaukais
t
tas ka rimshevics meegjina visiem pieraadiit ka ir pats gudraakais izklausaas ticami njemot veeraa vinja uzvediibu un veidu kaa vinjsh izsakaas, klasiska situaacija kad augstpraatiigs tipinjsh nonaacis amataa kuraa teikshana ir tikai vinjam. taa tas biezhi vien notiek..
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas