Bilance par mēnesi pēc Zolitūdes traģēdijas

. Jo... Kurš ķersies klāt trīs termiņus nosēdējušam ģenerālprokuroram, kurš izveidoja tiesiskās aizsardzības sistēmu „otkatu” praksei valstī, pilsoņu tiesiskās aizsardzības sistēmas vietā? Tiešās saistības nav un nolūks jau nebija slepkavība, Nē, tik mierīgas sadzīvošanas ar valsts izlaupītājiem nolūks, veidojot ģenerālprokuratūru kā iekšpolitiskās cīnīšanās ieroci... Kurš ķersies klāt bijušās Latvijas lielākās komercbankas īpašniekam, kurš nodrošināja šīs „otkatu” sistēmas puslegālo finanšu apriti, jo atkal taču tiešās saistības nav un nolūks jau ar bija cits – savas bankas ietekmes un stabilitātes nodrošināšana..? Neviens jau negrib skaļi pateikt to, ka korupcija sākas brīdī, kad valsts vai pašvaldību nauda glabājas privātā bankā. Un tad, ja gadījumā kas – kāda krīze, defolts vai vēl kas, ir jāglābj Zviedrijas pensiju fondi „rūpēs” par Latvijas pilsoņiem un savu „melno” kasi... Kurš ķersies klāt vecajam čekas seskam, viņa zaglīgajam dēlam un Rīgas Domes valdošās partijas vadībai 2000. gadā par atsevišķo kukuļņēmīgo ierēdņu salikšanu vienotā sistēmā, kas „otkatu” izmēru Rīgā palielināja no 5- 7% līdz 20-25%..? Jo arī šeit nav tiešā saistība, nav tiešā nolūka... Tik mantrausība. Un, piedod man manu vainu, jo varēju es šo dēlieti noņemt no trases... neizdarīju. Bet vai tas būtu ko mainījis? Jo katra nākošā RD vadošā koalīcija pat necentās demontēt šo, tik veiksmīgi „strādājošo”, sistēmu... Bet tieši šie bija tie, kuri veica pasūtījumu - Jūsu slepkavību, nostiprinot „shēmošanas un otkatu sistēmu” kā visaptverošu... Latvijas veiksmes stāsts... Tāpat kā tev – par veiksmi uzskatāms tas, ka aizgāji uzreiz nemokoties, ar pārsteiguma smaidu uz sejas... pēdējā Dieva žēlastība tev. Mea culpa, mea culpa, mea maksime culpa... Tā šodien varētu teikt arī visi bijušie premjeri, kuru „strādāšanas” laikā no Latvijas izdzīti pāri par pusmiljona cilvēku vergot svešās zemēs. Šādi nīcinot latviešu genofondu un vienlaicīgi bazūnējot par savu urrāpatriotismu. To var teikt visas RD koalīcijas, neatkarīgi no partiju piederības. Jo šī, jau gatavā, „otkatu” sistēma ir tik ērti tagad izmantojama, pat mainoties varas partiju nosaukumiem... Šie „otkati” deva naudu partijām, partiju iespējām sadalīt tautu dažādos vēlētāju pūļos – katrai partijai savā pūlītī... Kā lai no tās iespējas atsakās nonākot pie varas?

celtnieku brigadieris tas jau ļoti liela šiška, lai tādam ķertos klāt. drīzāk vainīgs būs strādnieks, kurš bez brigadiera rakstveida rīkojuma stūma pa jumtu piekrautu ķerru.