Lai izlemtu par turpmāko rīcību attiecībā uz MK koncepcijas projektu, NEPLP uzklausīs nozares lietpratēju viedokļus par koncepcijas projektu.
Savus atzinumus ir piekrituši sniegt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, Latvijas Televīzijas žurnālists Arnis Krauze, Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, Politika.lv producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls.
Tikšanās ar nozares lietpratējiem plānota nākamnedēļ.
Darba grupas galvenie uzdevumi būs noformulēt jaunā koncepcijas projekta mērķi, apzināt šī brīža darba vides situāciju un domāt par to, kā koncepcijas projekts varētu attīstīties tālāk, aģentūrai LETA atzina NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska. Jaunu koncepcijas redakciju plānots sagatavot ne vēlāk kā līdz šī gada 2.aprīlim.
Koncepcijas projektā tiek piedāvāti trīs risinājumi - piesardzīgais, progresīvais un radikālais, taču par piemērotāko Latvijas situācijai šobrīd atzīts progresīvais modelis. Tas palielinātu saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabotu tehnoloģisko infrastruktūru, vienlaicīgi nodrošinot tādus būtiskus aspektus kā finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana, ziņojusi LETA.
Progresīvajā modelī sabiedriskā medija saturs tiktu nodrošināts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji - neatkarīgus producentus. Satura izplatīšana paredzēta, izmantojot virszemes un FM apraidi, pilnā apjomā nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu un pakalpojumu pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā.
Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē NEPLP un Konsultatīvā padome.
Progresīvā risinājuma alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī - pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.