Ministrs atgādināja, ka priekšlikumu par naudas sodu piemērošanu no pirmā kilometra vienreiz jau noraidīja, kā arī pēc tam noraidīja par piekto kilometru.
"Tagad tomēr ir noslēgušies Latvijas pētījumi. Es neesmu zaudējis ticību, ka deputāti tomēr būs gatavi pieņemt atbildīgus, datos balstītus lēmumus. Mēs jau iepriekš stāstījām, ka brīdinājumiem un sodiem ir ietekme uz transporta sistēmas vidējo ātrumu, un vidējais ātrums rada risku visā transporta sistēmā," uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ja arī ātrums nav vienīgais vai galvenais faktors ceļu satiksmes negadījumam, tad tas vienmēr ir faktors, kurš negadījuma sekas padara smagākas, kas ir pierādīts visos cēloņu un seku kolerācijas pētījumos pasaulē.
"Saeimā mums pateica - nē, nu tie jau ir tādi starptautiskie pētījumi, Latvijā viss ir citādāk, cilvēkiem būs pārspīlēta reakcija, satiksmē kādi pārāk sabremzēsies un tas radīs jaunus neparedzētus riskus. Pat Juridiskās komisijas vadītājs lietoja šādu argumentāciju. Tagad Rīgas Tehniskās universitātes pētījumi pierāda, ka tās pašas hipotēzes, kas ir pierādītas starptautiski, darbojas arī Latvijā," papildināja Briškens.
Viņš sacīja, ka ministrija arī domā par ceļu infrastruktūru, uzraudzību, braukšanas kultūru un vadītāju prasmēm, kā arī auto tehnisko stāvokli. "Tā ir ļoti komplicēta sistēma. Bet ir lietas, ko mēs tagad un tūlīt izdarīt nevaram. Mēs nevaram pārbūvēt visas šosejas par četru vai vismaz trīs joslu autoceļiem. Tas, ko mēs varam izdarīt šeit un tūlīt, ir pārņemt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksi un sodīt par pirmo pārkāpto kilometru," sacīja ministrs.
Ministrs papildināja, ka šajā gadījumā runa ir par divām soda vienībām. Viņš atgādināja, ka viena soda vienība ir pieci eiro, un šis līmenis nav pārskatīts kopš 2014.gada.
"Piedodiet, bet daudziem cilvēkiem desmit eiro sods ir kā nošķaudīties. Tādēļ es pat būtu gatavs virzīties uz progresīvu sodu sistēmu. Jā, šobrīd Latvijā nav vispārīgas ienākumu deklarēšanas sistēmas, bet varbūt mēs varam runāt par sasaisti ar mašīnas vērtību un tādējādi panākt, ka bagātie maksā vairāk," papildināja Briškens.
Tāpat viņš minēja, ka ministrija vēlas trīskāršot vidējā ātruma radaru infrastruktūru Latvijā, jo šajās zonās var novērot, ka plūsma ir daudz vienmērīgāka un distances starp automašīnām ir kontrolējamākas.
"Taču pašlaik radars nesūta brīdinājumus par pārkāpumiem robežās līdz desmit kilometriem stundā. Lai ļautu radaram darboties visā tā diapazonā, uzskatām, ka ir jāsāk piemērot monetāri sodi jau no pirmā pārkāptā kilometra," sacīja ministrs.