Viņš intervijā pauda gandarījumu, ka valdošajai koalīcijai pirmdien, 29.janvārī, izdevās vienoties par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu Latvijā. "Skaidrs, ka ar to darbs nebeidzas. Ir jāturpina pārliecināt arī mūsu sabiedrotie, mūsu kaimiņvalstis. Jāiet kopā Eiropā, jāpārstāv šī pozīcija un, cerams, ka šādu pozīciju varēs ieviest visas Eiropas līmenī," sacīja ministrs.
Vienlaikus Briškens arī atzīmēja, ka ir jādomā par dzelzceļa kravu diversifikāciju, jauniem piegāžu koridoriem un jaunām kravām, jo atkarībai no Krievijas izcelsmes tranzīta kravām nav nākotnes.
Tostarp ministrs norādīja, ka Latvijas pārvadājumu nozare līdz šim lielā mērā bija specializējusies tieši Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravu apkalpošanā. "Tam ir jāmainās, bet diemžēl tas nav izdarāms vienā dienā. Tas nav vienkāršs lēmums. Tas ietekmē ļoti plašu mūsu ekonomikas daļu," viņš teica.
Tāpat Briškens atzīmēja, ka jau šobrīd Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā ir gandrīz 70 miljonu eiro "caurums", kas tiek "lāpīts" ar dotācijām no budžeta.
Ministra padomnieks Edgars Klētnieks aģentūrai LETA uzsvēra, ka minētais "iztrūkums" jau tiek segts no valsts budžeta.
"Šie līdzekļi ir paredzēti, lai segtu "Latvijas dzelzceļa" operacionālās izmaksas, kas ietver infrastruktūras uzturēšanas darbus, darbinieku atalgojumu, aprīkojumu un citas pozīcijas," minēja Klētnieks.
Tāpat viņš norādīja, ka Satiksmes ministrijā turpinās darbs pie indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna, kas definētu ilgtermiņa vīziju, tostarp to, kādos finanšu rāmjos "Latvijas dzelzceļam" būtu jāiekļaujas.
LETA jau vēstīja, ka valdošā koalīcija pirmdien, 29.janvārī, vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Graudu tranzīts caur Latviju netiks aizliegts, bet turpmāk tiks īstenota pastiprināta graudu tranzīta kontrole, ko veiks Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vērtējot kvalitāti, nekaitīgumu un arī izcelsmi.
Tāpat koalīcija vienojās, ka lauksaimnieku atbalsta programmās nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas ražošanā izmanto Krievijas izcelsmes graudus.
Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums "tikai uz papīra", kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.
Zemkopības ministrijā iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.
papildināta 1.rindkopa, pievienota 6.-8. rindkopa