Komentējot to, ka TEN-T projektiem ir jābūt funkcionējošiem 2030.gadā un, ka, iespējams, Latvijai ir jāpiekāpjas, Rīgas loku atstājot uz vēlāku laiku, Briškens norādīja, ka ieviešanas risks līdz 2030.gadam būtu pat tad, ja būvētu tikai Rīgai garāmbraucošo līniju.
Viņš sacīja, ka no Latvijas stratēģiskā interešu viedokļa jau pirmajā fāzē ir jābūt "Rail Baltica" savienojumam ar Rīgas lidostu. "Tagad jau mēs runājam par pilnvērtīgu savienojumu. Tā ir Latvijas prioritāte!" uzsvēra ministrs.
Tāpat viņš nepiekrīt argumentam, ka caur Rīgu dzelzceļa līniju nevar uzbūvēt līdz 2030.gadam, bet apvedceļu caur Salaspili uzbūvēt var, norādot, ka ieviešanas riski ir abos scenārijos, tāpēc politiski ir jādara viss, lai šo regulu ievērotu un virzītu plānošanu tā, lai līdz 2030.gadam būtu iespējams funkcionāls savienojums.
"Vai es dodu simtprocentīgu garantiju, ka mums tas līdz 2030.gadam izdosies? Droši vien, nē. Jau šobrīd redzu kopējā projekta plānošanas grafikā, ka jebkāda veida tālāka kavēšanās ir ar ļoti augstiem riskiem, vai tā būtu kavēšanās projektēšanas noslēgšanā, vai kavēšanās tālākos būvniecības procesos, īpaši pamatlīnijas izbūvē un tad, kad tiks būvētas ļoti sarežģītās signalizācijas kustības vadības elektrifikācijas sistēmas, vai tālāk, kad notiks visas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā, sertifikācija, testēšana, ritošā sastāva ieviešana…," pauda Briškens.
Viņš minēja, ka to visu izdarīt sešu gadu laikā ir zināms izaicinājums. "Tāpēc, protams, politiski mēs darīsim visu, lai virzītos uz 2030.gadu, bet es jau šobrīd varu iezīmēt, ka noteikti būs riski šo termiņu sasniegt," piebilda ministrs.
Komentējot iespējamos riskus, ja 2030.gadā līnija nav funkcionējoša, ministrs skaidroja, ka zināmi riski ir kā jebkurā Eiropas fondu projektā, kurš netiek ieviests laikā, piemēram, mazāka varbūtība iegūt papildu finansējumu.
"No šodienas skatupunkta es teiktu, ka, ja 2030.gadā pilnīgi viss nav gatavs, nav ļoti augsta varbūtība, ka mēs automātiski pazaudējam visu finansējumu, kas ir ieguldīts. Jāsaprot, ka uz to izolēti skatīties nevar, jo tās ir trīs Baltijas valstis, kas šo projektu realizē, un nav jau tā, ka Eiropas Komisija (ES), kas uzrauga šo ļoti dāsno finansējumu, nav neko zinājusi par to, ka potenciāli ir iespējams un sagaidāms dramatisks izmaksu apjoma pieaugums," skaidroja Briškens.
Viņš uzskata, ka šajā gadījumā nav jāskatās tikai uz kaut kādām potenciālām represijām no Eiropas partneru puses, bet tieši otrādi, ka visi atrodas vienā "laivā", arī EK. Pēc ministra domām, lielākajā daļā dalībvalstu ir izpratne, īpaši šodienas ģeopolitiskajos apstākļos, ka "Rail Baltica" ir kritiski svarīgs projekts, un tieši šādiem projektiem ir paredzētas Eiropas savienošanas instrumenta programmas.
"Projekta izmaksu ieguvumu analīze, kas tagad aktualizēta, apliecina, ka projektam ir pozitīva ilgtermiņa sociālekonomiskā atdeve. Šādos apstākļos man ir grūti iedomāties kādus ekstrēmus scenārijus, ka Latviju soda par to, kas nav izdarīts līdz 2030.gadam, un atņem mums visu ieguldīto finansējumu. Es šādu noskaņojumu starp saviem ES kolēģiem, transporta ministriem, nejūtu," pauda ministrs.