Pasākuma viesus dienas pirmajā pusē ar Lielās dienas svinēšanas tradīcijām iepazīstinās folkloras kopa Cielava. Sarīkojuma dalībnieki varēs pušķot un iesvētīt šūpoles, apdziedāties, piedalīties olu kaujās un izspēlēt senās rotaļas.
Apmeklētāji uz Brīvdabas muzeju tiek aicināti ņemt līdzi pērnos Jāņu vainagus, dzīparus šūpoļu dekorēšanai, olas ziedošanai un ēšanai, kā arī pūpolu zarus veselībai. No plkst.14 līdz 16 kopā ar folkloras kopu "Laiva" rotaļājoties, dziedot un dancojot kopīgiem spēkiem tiks modināta zeme.
Visa pasākuma garumā būs iespēja šūpoties šūpolēs, krāsot olas sīpolu mizās, vizināties zirga mugurā, mēroties spēkiem koka olu ripināšanā, spēlēt senās koka spēles kopā ar Aldoni Baldiņu, apskatīt Intas Lūses veidotās zaķu, kumeļu un pūķu olas.
Mūsdienās plaši svinēti svētki ir Lieldienas, kurās krustu šķērsu savijušās tradicionālās folkloras, kristīgās un no citu tautu kultūrām ienākušās tradīcijas. Taču Lielās dienas kā gadskārtu ieražas svinēšanas laiks atšķiras no kristīgajām Lieldienām, kas tiek svinētas par godu Jēzus Kristus augšāmcelšanās laikam, stāstīja Dzedule.
Lielā diena iezīmē laiku, kad diena un nakts kļuvusi viena garuma, gaisma uzveic tumsu, dienai kļūstot garākai par nakti. Šogad pavasaris iestājas 20.martā, bet saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas.