Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Bumbvedēju lidojumus virs Baltijas jūras saista ar spēka demonstrēšanu

Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds Krievijas stratēģiskos bumbvedēju lidojumus virs Baltijas jūras saista ar spēka demonstrēšanu Krievijas sabiedrībai un Krievijas prezidenta priekšvēlēšanu laiku.

"Vispirms tā ir spēka demonstrēšana Krievijas sabiedrībai, un principā tas ir priekšvēlēšanu konteksts. Šīs divas lietas kopā ņemot, kopš paziņojuma, ka Putins ir reālais kandidāts uz prezidenta amatu, Krievijai vai Krievijas līderiem svarīgi saprast, kā viņi turpinās savu lielā mērā sabiedrisko attiecību procesu. Skaidrs, ka [Krievijas premjeram Vladimiram Putinam] viens no uzsvariem ir ģeopolitiskā nostāja par Eirāzijas Savienības celšanu, par to, ka Krievija gatava spēlēt reģionālu un lielvalsts lomu. Es domāju, ka tajā kontekstā tas viss iederas," aģentūrai BNS norādīja Sprūds.

Mūsdienās stratēģiskajiem bumbvedējiem ir simboliska nozīme, jo, ja būtu vēlēšanās izvērst karadarbību, to var izdarīt citiem līdzekļiem.

"Mūsdienās stratēģiskie bumbvedēji vairāk ir par simbolu, ne tik daudz par reālo karadarbību. Ja būtu vēlēšanās karadarbību izvērst, to var darīt ar citiem līdzekļiem. Līdz ar to tas ir simboliski. Jau 2007.gadā, kad tika atjaunoti stratēģisko bumbvedēju lidojumi, to simbolika bija tajā – jā mēs principā turpinām to, ko PSRS iesāka, mēs neesam vājāki un varam būt tikpat spēcīgi," uzsvēra Sprūds.

Viņš gan pilnībā neizslēdz, ka bumbvedēju lidojumi ir tiešs signāls Rietumiem, lai parādītu, ka Krievijas rīcībā ne tikai enerģētiskie, bet arī militāri stratēģiskie resursi.

"Kāpēc? Tāpēc, ka lielvalstis ieiet tādā zināmā priekšvēlēšanu posmā – Krievija, Francija, ASV. Skaidrs, ka šeit ir zināmā sfēra, ka ar Krieviju ir jārēķinās. Ziniet, ja jūs nerespektēsiet, neņemsiet vērā, mums ir visas iespējas parādīt, ka mūsu rīcībā ir dažādi resursi – ne tikai enerģētiskie, bet arī militāri stratēģiskie resursi," klāstīja starptautisko attiecību pētnieks.

Uz jautājumu, vai ar Putina atgriešanos prezidenta krēslā stratēģiskā bruņojuma demonstrēšana var pieņemt lielākus apmērus, Sprūds atbildēja, ka, nenoliedzami, Putins ir vairāk uz tu ar simboliskā spēka diplomātiju un šāda diplomātija viņam ir bijusi tuvāka nekā pašreizējam Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

"Skaidrs, ka Medvedevs nekad netika uzskatīts par pilnvērtīgu leģitīma spēka struktūru pārstāvi. Putins ir spējis uzturēt kompromisu starp resursu grupām un vienlaicīgi arī ar spēka struktūru pārstāvjiem," norādīja pētnieks.

Spēka demonstrēšana nenoliedzami atstās iespaidu uz attiecībām ar Rietumiem, bet var teikt, ka visu izšķirs Krievijas ekonomika, kurai pašlaik ir grūti laiki.

Lai arī Krievija palielinājusi militāro spēku savās rietumu teritorijās, Sprūdam gan ir grūti iedomāties tiešu militāru uzbrukumu, un Krievijā jebkurš saprātīgs cilvēks apzinās, ka stratēģisko bumbvedēju izmantošana ir ārpus jebkādiem plāniem.

"Sākt karadarbību ar NATO valsti, tas ir praktiski valsti novest iznīcībā. Stratēģiskie bumbvedēji ir tiktāl labi, cik viņi nav jāizmanto – līdz ar to runa ir par demonstrēšanu, nevis izmantošanu. Šeit var teikt to pašu, ko Artis Pabriks [Latvijas aizsardzības ministrs] ir minējis, ka principā tiešie militārie drošības apdraudējumi Baltijas valstīm ir ļoti, ļoti minimāli. Ir, protams, daudzi un dažādi citi līdzekļi, bet es domāju, ka par militāru konfrontāciju man jāpiekrīt, ka tā ir minimāla. Drīzāk varētu būt kaut kādu ļoti daudzu negatīvu apstākļu sakritība kontekstā – te ir risks, ka bumbvedējs šķērso robežu un tam pretīm iznāk NATO iznīcinātājs, un kāda ir komunikācija. Spēka demonstrēšana ir tiktāl laba, cik tā ir tikai demonstrēšana," pavēstīja Sprūds.

Sprūds arī sacīja, ka, palielinot militāros spēkus, tie ir jāuztur zināmā aktivitātē un tie nevar vienkārši stāvēt, tāpēc parādās šādi lidojumi, un nevar izslēgt arī manevru rīkošanu.

Patlaban Krievijas militārā reforma nav īpaši veiksmīga, taču katrā ziņā spēka palielināšana gan uzticību neveicinot, nobeigumā uzsvēra Sprūds.


Igaunijas bruņoto spēku komandieris Antss Lāneotss septembrī paziņoja, ka laikā, kad Rietumi samazina savus bruņotos spēkus, Krievija būtiski palielinājusi savu militāro klātbūtni Krievijas teritorijas rietumu reģionā.

Pabriks, komentējot Lāneotsa paustās bažas par Krievijas militārās varenības pieaugumu, iepriekš aģentūrai BNS norādīja, ka pašlaik draudi Baltijas reģionam ir ļoti zemi, taču drošības nekad nevar būt par daudz un Latvija nedrīkst atstāt bez ievērības savu militāro sagatavošanos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas