Iepriekš tiesa lēma paturēt apcietinājumā arī citu Bunkus slepkavības lietā apsūdzēto - uzņēmēju Aleksandru Babenko.
Šajā lietā divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, un, kā iepriekš publiski izskanējis, šīs personas ir Babenko un Uļmans. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.
Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira, un, kā jau iepriekš izskanējis, šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā.
Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju, kādu Latvijas iedzīvotāju, nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka šis cilvēks kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Likumsargi gan vārdu neprecizēja, taču šī persona, visticamāk, ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Policija arī atklāja, ka izmeklēšanas laikā nebija iespējas identificēt šofera lomu pildījušo personu.
No likumsargu stāstītā izriet, ka administratoru šie paši cilvēki jau bija mēģinājuši noslepkavot 2016.gada septembrī. Toreiz pie administratora piebraucis motocikls un uzbrucējs pavērsis ieroci, taču tas nav izšāvis.
Izmeklētāji secinājuši, ka slepkavības motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.
Prokurors gan nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.
Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bija 300 000 eiro.
Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.