Bankām no aprīļa būs jānodrošina stingrā autentifikācija, ietverot vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu. Pašlaik plaši izmantotais autentifikācijas līdzeklis kodu karte satur daudzus kodus, bet tie nav unikāli katru reizi, tātad to izmantošana kādā laika periodā atkārtojas.
Bankas jau patlaban klientiem piedāvā kodu kalkulatorus, kā arī vairākus citus individuālos risinājumus, piemēram, mobilos ID un kodu lietotnes. Savukārt citas bankas izstrādā individuālus risinājumus, kas varētu būt dažādi – mobilie ID, kods īsziņas veidā uz mobilo telefonu, mobilās lietotnes. Visu banku klienti noteikti tiks laikus informēti par izstrādātajiem risinājumiem un sagaidāmām izmaiņām darījumiem internetbankā.
Tomēr arī pēc 1.aprīļa būs iespējama kodu karšu izmantošana:
- maksājumiem uzticamam saņēmējam, kas iekļauts klienta paša iepriekš izveidotā apstiprināto maksājumu sarakstā vai baltajā sarakstā;
- darījumiem starp viena klienta diviem kontiem vienā bankā;
- iekšbankas maksājumiem, ja šādu iespēju pieļauj bankas veiktais risku novērtējums;
- maza apjoma maksājumiem līdz 30 eiro.
Tāpat kodu kartes arī turpmāk varēs izmantot dažādiem pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar maksājumiem, piemēram, kartes aizvietošana un pensiju plāna izvēle.
Izmaiņas saistībā ar kodu karšu lietošanu internetbankās ir saistītas ar prasībām, kas iekļautas Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos, kuru normas balstītas uz Eiropas Banku iestādes vadlīnijām.
Droša klienta autentifikācija ir procedūra, kas balstās uz divu vai vairāku šādu elementu izmantošanu, kas kvalificēti kā zināšanas, īpašumtiesības un raksturlielumi:
- tikai lietotājam zināmi dati, piemēram, statiskā parole, kods, personas identifikācijas numurs;
- tikai lietotāja īpašumā esoša autentifikācijai izmantojama ierīce, piemēram, kodu kalkulators, viedkarte, mobilais tālrunis;
- lietotāja biometriskie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi. Turklāt izvēlētajiem elementiem jābūt savstarpēji neatkarīgiem, t.i., viena elementa nozaudēšanas gadījumā cits elements netiek apdraudēts. Vismaz vienam no elementiem jābūt unikālam un atkārtoti neizmantojamam (izņemot raksturīgi piemītošam), un tādam, ko nav iespējams slepeni iegūt, izmantojot internetu.