"LNK Industries" vērtējumā, KP lēmums ir nepamatots un arī prettiesisks, jo uzņēmums darbībā nav pieļāvis KP lēmumā uzskaitītos likumpārkāpumus un nav veicis jebkādas citas nosodāmas darbības.
Analizējot notiekošo pirms un pēc KP lēmuma paziņošanas, "LNK Industries" secinājis, ka šobrīd izvērstā sabiedrisko attiecību kampaņa ap šo lietu ir apzināts mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai vēl tikai būs jāvērtē KP lēmuma atbilstība likumā noteiktajam standartam, lai kādam piemērotu naudas sodu.
"Publiskā retorika par lēmumu no valsts amatpersonu un pasūtītāju puses rada iespaidu sabiedrībai, ka tiesas viedoklim vairs nav nekādas nozīmes un lēmums neizbēgami paliks spēkā, tādējādi noniecinot tiesu varas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā," uzsvēra "LNK Industries" pārstāvji.
Vienlaikus "LNK Industries" aicina kritiski vērtēt paziņojumus par iespējamo zaudējumu piedzīšanu no KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem. "LNK Industries" pārstāvji atgādināja, ka jebkādi lēmumi un darbības attiecībā uz "it kā nodarīto zaudējumu piedziņu", būs tiesiski veicamas tikai pēc tam, kad tiesa būs devusi vērtējumu KP lēmumam.
"Proti, ja tiesa atcels KP lēmumu, tad jebkādai diskusijai par karteli vai tā radītajiem zaudējumiem vispār nav pamata. Tādējādi jebkādas spekulācijas šajā jautājumā pirms stājies spēkā tiesas spriedums ir apzināts populisms, kurš jau šobrīd nodara būtisku kaitējumu valstij un uzņēmējdarbības videi," pauda "LNK Industries" pārstāvji.
Vērtējot pēdējo gadu notikumus Latvijas būvniecības sektorā, "LNK Industries" secināts, ka lielākais drauds konkurencei būvniecības tirgū, ir nevis "mītiski būvnieku karteļi", bet ik uz soļa sastopamā publisko pasūtītāju nespēja vai apzināta nevēlēšanās rīkot iepirkumus pēc atklātības un brīvas konkurences principiem.
"Tāpēc aicinām pasūtītājus pirms tiesas lēmuma neskaitīt it kā nodarītos zaudējumus, bet pievērsties tiešo uzdevumu pildīšanai pēc būtības radot tādus iepirkumu apstākļus, kas nesašaurina pretendentu loku. Pirmais darbs šajā sakarā būtu atteikšanās no diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību ietveršanas publisko iepirkumu nolikumos, tādējādi nepieļaujot absurdo situāciju, kad uzņēmējiem tiesības piedalīties konkursos ir jāizcīna Iepirkumu uzraudzības birojā," pavēstīja "LNK Industries" pārstāvji.
LETA jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Tāpat vēstīts, ka "LNK Industries" pagājušajā gadā strādāja ar 68,731 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,454 miljoni eiro. "LNK Industries" reģistrēta 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 372 411 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.