"Mēs vēl nebijām iemācījušies ievērot veco likumu, mums tagad jau liek mācīties jauno. Likumu izstrādājuši tie, kas no būvniecības paši neko nesaprot," Dienai norādījis būvinspektors Andris Girniuss. Likums runā par lielāku būvniecībā iesaistīto pušu atbildību. Būvinspektors uzskata, ka likuma autori vairāk koncentrējušies uz galvaspilsētu: "Ārpus Rīgas jau neviens no viņiem nav bijis. Ja tie, kas likumu izstrādā, atbrauktu uz laukiem un iekāptu govs sūdā, tad varbūt viņi saprastu, ka vajag skatīties arī ārpus Rīgas."
Uz to, ka likuma izstrādē pietrūcis nozares profesionāļu pirksta, norāda arī būvkonstruktors Aldis Grasmanis: "Jaunais likums atšķirībā no vecā ir juridiski pareizāk noformēts, tur ir traktēti jēdzieni, uzliktas atbildības. Tomēr, ja iepriekšējo likumu rakstīja nozares profesionāļi, tad šo vairāk veidoja juristi. Līdz ar to, ja mēs runājam par daudzām konkrētām lietām, kurām ir jābūt jaunajos noteikumos, tad to šis likums risina diezgan vāji, konkrētu lietu definīcijas ir izplūdušas." Piemēram, nozarē bijis gaidīts precīzāks atbildības sadalījums projektēšanas procesā.
Uz jautājumu, vai no oktobra mēs varam būt droši, ka Zolitūdes traģēdijai līdzīgi gadījumi vairs neatkārtosies, Grasmanis atbild noraidoši. "Mēs par daudz gribam no likuma, tas no šādiem gadījumiem pasargāt nevar. Likums var kaut kādā veidā virzīt kustību, sakārtot shēmu, lai šī kustība vestu kārtības virzienā, bet tas neko negarantē, tikai zināmā mērā ierobežo kļūdu iespējamību," norāda speciālists.
Jaunais likums paredz arī Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Tā uzdevums būs stiprināt būvniecības procesa uzraudzību un kontroli. EM jau sākusi komplektēt biroja štata vietas, augusta beigās izsludinot konkursu biroja direktora amatam. Tāpat tiek meklēt 10 būvinspektori.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 9.septembra, avīzē Diena!