Ēkas īpašniekam ir divas iespējas - īstenot būvniecības procesu vai veikt darbības, lai pastāvošos riskus novērstu, skaidro BVKB pārstāvji.
Turklāt BVKB pārstāvji norāda, ka ēkas patreizējais lietošanas veids neatbilst muzeja darbībai izvirzītajām prasībām.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijai "Stūra mājā" ir jāpaliek un tā arī tur paliks.
Viņš pauda neizpratni, kāpēc aizvadīto mēnešu laikā "Stūra māja" tiek īpaši izcelta, neskatoties uz to, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldībā gadu desmitiem stāv tukšas ēkas bez konkrēta risinājuma. Puntulis atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā Kultūras ministrijas pārstāvji ir tikušies ar VNĪ. Tāda tikšanās plānota arī trešdien.
"Skaidrs ir viens, ka ekspozīcijas daļai, kas ataino ēkas sāpīgo vēsturi ir jāpaliek un tā "Stūra mājā" arī paliks. Tikai kopā ar VNĪ mēs varam rast risinājumu, ko iesākt ar pārējām ēkas daļām," sacīja kultūras ministrs.
LETA jau rakstīja, ka no 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, aģentūru LETA iepriekš informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Viņš norādīja, ka VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.
Vārna skaidroja, ka VNĪ strādā ar valsts līdzekļiem, tāpēc tai ir rūpīgi jāizvērtē ieguldīto līdzekļu rentabilitāte. Būtisku kapitālsabiedrības līdzekļu ieguldīšana īstermiņa risinājumā neatbilst ilgtspējīgai nekustamo īpašumu pārvaldībai, turklāt tas nepalīdzēs pēc būtības atrisināt ilgtermiņa problēmu - Tetera nama piepildījumu ar saturu un nepieciešamo finansējumu. Ja nozare nepieņems lēmumu par nama nākotni līdz janvāra beigām, VNĪ var nākties lūgt Latvijas Okupācijas muzeju uz laiku atbrīvot muzeja telpas līdz bīstamības novēršanai.
Kapitālsabiedrība nepieciešamajiem ārkārtas darbiem ir izstrādājusi būvniecības ieceri. Projektā ir iekļauta patvaļīgas būvniecības - nojumes - novēršana un iekšpagalma pārseguma atjaunošana, kas sniegtu iespēju turpināt ēkas ekspluatāciju un muzeja telpu izmantošanu līdz 2024.gada 7.maijam vai līdz nozares lēmumam par nama nākotni.
Pagājušā gada 18.oktobrī kapitālsabiedrība saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 28.februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi. 2022.gadā VNĪ norobežoja bīstamo teritoriju - iekšpagalmu un caurbrauktuvi -, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.
Iepriekš jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024.gada 7.maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.
Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā, informēja Vārna.
No BVKB 2021.gada tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar sākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekamie darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ ir informējusi muzeju un Kultūras ministriju.
Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu ēkas daļu - 690 kvadrātmetrus pagrabstāvā un pirmajā stāvā - aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, bet pārējā 8500 kvadrātmetrus plašā ēkas daļa ilgstoši stāv tukša.
VNĪ iepriekš ir vērtējusi un piedāvājusi vairākus īpašuma attīstības scenārijus, tostarp īpašuma nodošanu citām valsts vai pašvaldības iestādēm. 2021.gadā VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2020.gadā ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Tā paša gada nogalē VNĪ no nozares ministrijas saņēma iebildumus par nama izsoles rīkošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.
Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada pārsniedz 550 000 eiro. 2021.gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69 600 eiro, savukārt 2022.gadā - aptuveni 54 000 eiro.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.