Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +13 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

Centrālā banka: Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
[email protected]
r
Vai jums ir nepieciešams labi sertificēts aizdevums, lai norēķinātos, apmaksātu rēķinus vai uzsāktu jaunu darījumu, tostarp paplašinātu savu biznesu, ja jā, sazinieties ar mums tagad, 24 stundu laikā. E-pasts: [email protected]
Pauze
P
Augļotāju laiks aiziet. No Eurobor caur Rigibor, jo Perebor.
vērotājs
v
Nez kādēļ Rimševiča kungs neveica nekādus regulējumus, kad iestājoties krīzei un pazeminoties iedzīvotāju uzkrājumiem un pirktspējai lielākās skandināvu bankas vienpusēji izlēma palielināt procentu likmes, pēc banku ieskata, klientiem ar tad zemāku kredītreitingu. Ja banka ir izsniegusi kredītus latos ar noteiktu likmi, tad viņa ar to arī rēķinās un atradīs visādus iemeslus, lai šo likmi saglabātu, tas nekas, ka visa valsts pāriet uz Eur. Gribu redzēt kā Latvijas Banka piespiedīs komercbankas nepacelt likmes, vai arī neatstāt dārgās latu likmes ? Vai tik pēcāk nebūs kā jau iepriekš Rimševiča kunga atbildes uz pārmetumiem - kādēļ labajos gados LB neko nedarīja, ka LB jau neko nevarēja ietekmēt. Tad nu tagad Rimševiča kungs, jūs variet to ietekmēt, nu nevajag būt tik stūrgalvīgam un turēties pie viena mērķā lai tur vai kas.
comix
c
Lata kredīti paliks lētāki. Un kā ar banku peļņu. Nu jā bankas būs labdarības kantori un atteiksies no peļņas.
ekonomists
e
A kas būs tiem, kas paņēmuši pēc PEREBOR likmes?
beidziet!
b
Mums vajag eiro!
mumijs
m
Latvijas Banka arī atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro - gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro. ------------------------------------------------------------- Ko var muldēt par šito tematu! Cilvēki kredītus eiro ņēma, jo bija daudzkārt izdevīgākas procentlikmes. Meļi neapsistie!
@
@
"Latvijas Banka arī atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro - gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro." Tagad sakiet arī B. Ka noguldījumi ir tikai 45% iedzīvotāju, vairumam ne lielāki par 1000 EUR. Kapeikas.
@
@
"Latvijas Banka arī atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro - gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro." Tagad sakiet arī B. Ka noguldījumi ir tikai 45% iedzīvotāju, vairumam ne lielāki par 1000 EUR. Kapeikas.
ko var melot !!!
k
gribetu redzet to komercbanku kas pārskatītu kreditu likmes uz leju:)
NEKAUŅA
N
UN VALDĪBA MELO KA MĒS NEVARAM VAIRS ROSINĀT REFERENDUMU PAR EIRO IEVIEŠANU . VARAM .KUNGIEM BAIL KA DABŪS BRISELEI ATDOT KUKULI PAR TAUTAS APKRĀPŠANU .
«straujš izrāviens»
«
LCB: pa sliktiem, nesakārtotiem ceļiem «ekonomikas izrāviens» var beigties grāvī 1 Jānis Rancāns, 2012. gada 17. decembris 12:30 Ja ceļu būvniecības un uzturēšanas finansēšanā nekas nemainīsies, Nacionālā attīstības plānā (NAP) paredzētās valsts attīstības prioritātes - «izcilā uzņēmējdarbības vide» un «izaugsmi atbalstošās teritorijas» pārvērtīsies savā pretmetā, bet prioritātes - «cilvēku drošumspēja» un «tautas saimniecības izaugsme» realizēsies kā pieaugoša emigrācija no valsts. Tas teikts biedrības Latvijas Ceļu Būvētājs (LCB) atklātajā vēstulē Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Satiksmes ministram Aivim Ronim un Finanšu ministram Andrim Vilkam. Vēstulē norādīts, ka biedrība šā gada 12. decembrī rīkojusi diskusiju par aktualitātēm ceļu būvniecības nozarei nākamā gada budžetā un 2014. – 2020. gadu plānošanas periodā. Diskusijā Satiksmes un Finanšu ministriju atbildīgie darbinieki prezentējuši pašreizējo situāciju gan attiecībā uz Valsts budžeta resursu pieejamību ceļu būvei un uzturēšanai, gan procesu ES finanšu piesaistei nākamo septiņu gadu finanšu periodam. «LCB pārliecinājās - SM un FM lieliski apzinās gadiem ieilgušo degradējošo situāciju ceļu nozarē un ir veikuši analīzi par tai nepieciešamajiem piesaistāmajiem resursiem un finansējuma modeļiem, kā arī par to, kā šo brūkošo valsts infrastruktūras sastāvdaļu varētu kaut vai stabilizēt,» teikts LCB vēstulē. Biedrība norāda, ka par to valdībā esot ticis skatīts informatīvais ziņojums, kurā esot aprēķināts arī tas, ka sliktie ceļi ikgadējo Latvijas IKP samazina par 5-6 %! Diemžēl diskusijā nācās secināt, ka resursu nepietiekamības dēļ ceļu degradācija kopumā turpināsies un «slimnieka izveseļošanās ir atstāta paša slimnieka ziņā», ka valdībai pietrūkst politiskās gribas stāvokli mainīt, ka pat Satiksmes ministrs izvairās no satikšanās ar ceļu būvnieku nozares pārstāvjiem, nemaz nerunājot par situāciju risinošiem lēmumiem, norāda LCB. Ceļu būvētāju drošību un pārliecību par savas nozares stabilitāti tas nevairo, satraukums pārņem arī vairāk nekā 4000 ceļu būves nozarē nodarbināto darbinieku ģimenes. «Valdības apstiprinātā Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir «ekonomiskais izrāviens». Kādu izrāvienu un uz kuru pusi Jūs esat plānojuši, saglabājot ceļu sistēmu degradējošu attīstības modeli? Vai tiešām tikai ceļu būvniekiem ir skaidrs, ka pa sliktiem, nesakārtotiem ceļiem «straujš izrāviens», t.sk. ekonomiskais, var beigties grāvī?,» vaicā vēstules autori.
  • 0
  • 2
Latgolysbanka.lv
L
3 monstri: Degvielas tirgotāji, Latvijas gāze, Latvenergo tikai noapaļos cenas un ražotāju arguments "mēs zaudējam 10000 Ls no konvertācijas" pārvērtīsies reālākos zaudējumos no pirktnespējas pieauguma.
Eiroaizstāvju finansiālais stāvokli
E
Ilmārs Rimšēvičs - parādsaistības 5000.00 LVL un 267676.20 LVL (Hipotēku un Zemes bankā) Valdis Dombrovskis - aizdevumi 158788.56 EUR (sievai) un 20000.00 EUR Andris Vilks - parādsaistības 50187.50 EUR Einars Repše - parādsaistības 893302.55 LVL, 9705.06 LVL un 20000.00 LVL Artis Pabriks - parādsaistības 24051.22 EUR Ilze Viņķele - parādsaistības 38000.00 EUR Sandra Kalniete - parādsaistības 40000.00 EUR Daniels Pavļuts - parādsaistības 128826.86 LVL (vienojies ar aizdevēju AS DNB Banka par aizdevuma pamatsummas atmaksas atlikšanu uz gadu (līdz 2012.gada oktobrim). Edmunds Sprūdžs - parādsaistības 329412.00 LVL, 10000.00 EUR, 103188.66 EUR un 1317.72 LVL Raivis Dzintars - parādsaistības 3677.25 EUR un 4300.00 EUR Imants Parādnieks - parādsaistības 3515.60 LVL un 849412.38 EUR
NEKAUŅA
N
BET VAI TAD LATVIJĀ KĀDS VĒL TIC MELIM RIMŠĒVICAM ..........
Topošie stilisti S.Āboltiņai iesaka
T
Uz valdību atkārtoti virza Āboltiņas vīra biznesam vajadzīgos noteikumus; tos kritizē Konkurences padome A. Margēviča 17.12.2012. Komentāri (6) Par spīti Konkurences padomes un Finanšu ministrijas būtiskām iebildēm pirmdienas rītā Ministru kabineta komitejā (MKK) plāno virzīt apstiprināšanai valdībā noteikumus, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas "sakārtošana", radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, notiek jau kopš pērnā gada nogales un saistīta ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi Saeimas kancelejas foto) vadītās Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto interesēm.
  • 0
  • 2
BET VAI TAD LATVIJĀ KĀDS VĒL TIC
B
Topošie stilisti S.Āboltiņai iesaka atteikties no ļoti pieguļošiem tērpiem, kā arī bāliem, vēsiem toņiem, horizontālām līnijām. Tāpat izvairīties vajadzētu no lieliem rakstiem, piemēram, ziediem vēdera zonas rajonā.
  • 1
  • 2
BET VAI TAD LATVIJĀ KĀDS VĒL TIC ME
B
JĀ, TIC MELIs dundukovskis.... hi hi...
  • 1
  • 2
?
?
Kā Islandei veicās ar krīzes pārvarēšanu un kā pie viņiem ar eiro?
metorologs
m
Latvijā ir siltāks un mēs neesam okeāna vidū... :)
  • 0
  • 0
bubulis Ribina:Saeimā esmu tuvu pi
b
Topošie stilisti S.Āboltiņai iesaka atteikties no ļoti pieguļošiem tērpiem, kā arī bāliem, vēsiem toņiem, horizontālām līnijām. Tāpat izvairīties vajadzētu no lieliem rakstiem, piemēram, ziediem vēdera zonas rajonā.
  • 0
  • 0
?
?
Man Islande škiet patiesi neatkarīga valsts no kuras piemēra daudz ko varētu mācīties mazas valstis.
  • 6
  • 0
Latvijas bankas muldoņām... > bu
L
Kāpēc man vispār kā pilsonim jāglābj bankas- privātais bizness no manas nodokļu maksātāju naudas? banķieri riskē un sānem par to milzīgu peļnu, bet ja zaudē, tad es viņus glābju, bet ar savu peļņu pirms tam gan viņi ar mani nedalās? Kad beigsies šis banku lobija genocīds pret tautu, t. sk., Dundukovska valdības?
  • 3
  • 2
Vārds
V
bubuli, kāpēc pie mums ir jāplāno jaunas krīzes situācijas? Varbūt vienkārši Rimševicu u. c. tāda paša līmeņa speciālistus aizsūtīt uz NVA.
  • 2
  • 2
bubulis
b
Ribina:Saeimā esmu tuvu pie deviņiem gadiem un gandrīz katru gadu šāda tēma uzpeld.... hi hi... Uz valdību atkārtoti virza Āboltiņas vīra biznesam vajadzīgos noteikumus; tos kritizē Konkurences padome A. Margēviča 17.12.2012. Komentāri (6) Par spīti Konkurences padomes un Finanšu ministrijas būtiskām iebildēm pirmdienas rītā Ministru kabineta komitejā (MKK) plāno virzīt apstiprināšanai valdībā noteikumus, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas "sakārtošana", radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, notiek jau kopš pērnā gada nogales un saistīta ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi Saeimas kancelejas foto) vadītās Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto interesēm. Konkurences padome savā negatīvajā atzinumā pauž aizdomas, ka "noteikumu projekts ir izstrādāts kādam konkrētam pretendentam" un aicina "deleģēšanu neveikt šādā slēptā veidā, bet atklātas diskusijas veidā, tajā skaitā pamatojot šādas izvēles lietderību un pamatotību pretstatā iespējamajām alternatīvām". Noteikumi izvirza virkni ar specifisku pieredzi saistītu kritēriju, kurus Konkurences padome izvērtējusi kā "nesamērīgus". To, ka "valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams", savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai šajā saistībā 20. janvārī norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērzņš, atmetot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Skatot šos likuma grozījumus Vienotības deputāta Ainara Latkovska vadītajā Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā, tika ielobēta norma par elektronisko robežšķērsošanu un iespēju tās administrēšanu deleģēt privātpersonai. Noraidot aizdomas par politisko lobiju vīra biznesa interesēs, Āboltiņa likuma otrreizējās caurskatīšanas laikā uzstājās ar emocionālu runu no Saeimas tribīnes.
  • 0
  • 1
bubulis
b
Nu Islandes krīzes pārvarēšana gan ir absolūti nesaistīta ar valūtas lietām, bet gan ar to, ka viņi izvēlējās neglābt savas valsts izmēram pārmērīgi lielās bankas. Eiro ieviešana nav zāles pret krīzēm, kā to pierāda Grieķijas gadījums, bet gan drīzāk apdrošināšana, ka mums krīzes situācijās būs kur par saprātīgu summu aizņemties naudu (ar to domājot Eiropas centrālo banku), kā arī tiks noņemtas šaubas par valūtas devalvāciju, kā dēļ visiem kuriem ir kredīti eiro pie devalvācijas neiestāsies defolts.
  • 3
  • 1
?
?
Paldies par atbildi. Kā gan Islandei šajā situācijā izdodas izdzīvot? Cik zināms, tad Islande nav liela valsts un krīze šo valsti skāra ļoti pamatīgi.
  • 0
  • 0
?
?
Paldies par atbildi. Kā gan Islandei šajā situācijā izdodas izdzīvot? Cik zināms, tad Islande nav liela valsts un krīze šo valsti skāra ļoti pamatīgi.
  • 3
  • 0
bubulis
b
Islande nav Eiropas Savienībā un viņiem cik zināms vēl joprojām ir Islandes kronas.
  • 1
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Burovs mērķē uz Rīgas mēra krēslu

Par politiskajiem procesiem un to, kādēļ Rīgai un valstij kopumā tik grūti sokas ar ekonomikas sekmēšanu, laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar S...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas