Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Cer uz cilvēku saprātu

Vienas diennakts laikā 200 izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem. Šādi diemžēl negatīvi kūlas dedzināšanas rekordi krīt ik pa laikam. Rezultātā rodas pat situācijas, kad visi vienas pilsētas ugunsdzēsēji ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, un, ja šajā laikā notiktu kāds nelaimes gadījums, nebūtu kam steigties palīgā.

Lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katru gadu iesaistās preventatīvos pasākumus, tomēr nu jau jūtas bezspēcīgs. Risinājums te jāmeklē pašvaldībām, trešdien vēsta laikraksts Diena.Šogad kopumā jau 1127, bet pērn valstī reģistrēti 4187 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 4044 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 143 gadījumos degusi ir ne tikai kūla, bet arī ēkas, cietuši vai gājuši bojā cilvēki. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, pērn kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis par 42%. VUGD pārstāve Viktorija Gribuste Dienai paskaidroja, ka kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopta un rudenī nopļauta zāle. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir arī pilsētu teritorijas. Līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt vienīgi tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās. "Pirmkārt, ievērojama daļa no tām teritorijām, kas izdeg, ir pašu pašvaldību īpašums. Tātad pašvaldībām rudenī ir jāsakopj šīs teritorijas. Otrkārt, tām plašāk jāiesaistās, nosakot kritērijus, kā zemju privātīpašniekiem ir jāsakopj savi lauki. Protams, jāveic arī kontrole un administratīvā sodīšana," piebilst Gribuste. Kā piemēru viņa min Liepāju. Pēc tam, kad tur tika sakopta Karostas teritorija, uzreiz samazinājās arī kūlas ugunsgrēku skaits. Labāka situācija ir arī Jūrmalā, Ventspilī un Jelgavā, kur pašvaldības šim jautājumam pievērš lielāku uzmanību. Tomēr VUGD rekomendācijas ir vienīgi ieteikumu līmenī.Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs Dienai atzīmēja, ka sabiedrībai kopumā ir jāmaina attieksme, jo nevar cerēt, ka uz katra stūra dežurēs policists. Tomēr, ņemot vērā, ka kūlu nereti aizdedzina skolas vecuma zēni pēc mācību stundām, novadā plānots īpaši runāt ar šo grupu. Savu artavu devis paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis par nesakoptām lauksaimniecības zemēm. Tas piemērots krietnam skaitam zemju īpašnieku.Par paaugstināto nodokli runā arī Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, tomēr tas ir tikai mazumiņš, ko pašvaldība var darīt. Cits mehānisms ir līguma laušana ar zemes nomniekiem, kuri attiecīgo teritoriju nekopj. Taču arī te kā vienīgo efektīvo risinājumu Gendele redz sabiedrības uzskatu maiņu. Tai jāuzņemas atbildība par savu rīcību.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 18.marta, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas