Mūsdienās Pūra proponētā ideja «investoriem ir tiesības zināt» ir paplašinājusies līdz «lielā trijnieka» (S&P, Fitch, Moody's) klasiskajiem kredītreitingiem un pat dažādiem sociāla rakstura indikatoriem. Pašlaik gan reitingu autori piedzīvo nopietnu uzticības krīzi, jo kritisku vērtējumu saņēmušās Vācija, Nīderlande, Luksemburga, iepriekš arī Japāna un ASV, apšaubījušas reitingu pamatotību.
Tikmēr Latvijai, turpinot virzību uz sabalansēta budžeta veidošanas politiku, parādījušās izredzes uzlabot savus kredītreitingus, un tas varētu notikt līdz nākamā gada pavasarim - norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Izredzes reitingu uzlabot
Valsts kases Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Ieva Zīlīte norāda, ka Latvijas kredītreitings salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm pēdējā gada laikā ir turpinājis uzlaboties, bet daļai citu Austrumeiropas valstu, PIGS valstīm (Portugāle, Itālija, Grieķija un Spānija), kā arī vairākām attīstītajām Rietumeiropas valstīm kredītreitingi tika samazināti, dažām valstīm pat par vairākām pakāpēm. Latvijai S&P, Fitch Ratings reitinga nākotnes vērtējums ir noteikts stabils. Reitingu aģentūras Moody's kredītreitingam noteikts pozitīvs nākotnes vērtējums.
Latvijas kredītreitinga attīstība ir atkarīga no ekonomikas attīstības, finanšu stāvokļa, būtisks aģentūru skatījumā būs budžeta grozījumu un 2013. gada budžeta saturs. Protams, jārēķinās arī ar notikumu eskalāciju Eiropā, kas ietekmēs mūsu eksportētājus un tādējādi ekonomiku kopumā. Reitingu paaugstinājums Latvijai ir iespējams, un jācer, ka sarunās ar potenciālajiem investoriem, atbildot uz jautājumu par pašreizējo reitingu, vairs nenāksies kaunā nodurt acis kā nothing special laikos.
Komentējot reitingu atšķirības, Latvijas Banka uzsver, ka katrai aģentūrai ir sava metodoloģija, taču visi vērtējumi balstās valstu ekonomikas un ekonomikas politikas vājo un stipro pušu novērtējumā, tiek ņemti vērā svarīgākie makroekonomiskie indikatori: izaugsme un tās potenciāls, ekonomikas struktūra, konkurētspēja, valsts finanses un citi faktori.
Grib uzraudzīt stingrāk
Kamēr Latvija cer uz reitinga palielinājumu, citi savām valstīm veltītos kritiskos vērtējums cenšas atspēkot ar uzbrukumiem reitingu veidotājiem. Kad S&P pirms gada pazemināja ASV kredītreitingu no AAA uz AA+, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis apšaubīja ekspertu kompetenci un norādīja, ka S&P savos aprēķinos kļūdījusies par diviem triljoniem ASV dolāru. Grieķijas premjers Georgs Papandreu kritizējis reitingu aģentūras, ka tās, nevis tautas un tautu ievēlētas valdības mēģina noteikt «mūsu likteni un nākotni». Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo paudis sašutumu par iespējamo interešu konfliktu, jo «tik jūtīgā» jomā ir trīs galvenie dalībnieki, turklāt no vienas valsts. Polijas premjers Donalds Tusks aicinājis atmest naivas cerības, ka kredītreitingu aģentūras kļūst par «eņģeļiem», lai palīdzētu valstīm izkļūt no krīzes, jo «neviens nedibina reitingu aģentūru, lai kādam palīdzētu». Nepatiku pret reitingu aģentūras Moody's vērtējuma sistēmu šogad pauda arī Swedbank finanšu direktors Jorans Bronners, dēvējot to par novecojušu. Līdzīgu kritiku reitinga aģentūrām izteikuši arī Eiropas Centrālās bankas un Anglijas Centrālās bankas vadītāji. Pēc tam, kad S&P noteica Indijai sliktāku reitingu nekā Spānijai, indiešu analītiķi Sidharts Taks un Rohits Džoši jūnijā pauda, ka «ir laiks noteikt reitingus pašām reitingu aģentūrām».
Pašlaik notiekošo finanšu tirgu reformu kontekstā ES vēlas panākt, lai kredītreitinga aģentūras tiktu uzraudzītas stingrāk, mazinātos interešu konflikti un reitingiem būtu lielāka ticamība. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes sertificēto aģentūru sarakstā ir ne vien minētais «lielais trijnieks», bet arī Bulgārijas Credit Rating Agency, Kipras Capital Intelligence, Slovākijas European Rating Agency, Portugāles Companhia Portuguesa de Rating u. c.