"Banku uzraugiem ir iemesls būt paškritiskiem par tiem lēmumiem, ko regulatori un likumdevēji pieņēma pirms 2008.gada krīzes. Tagad ir skaidrs, ka banku sistēmā bija pārāk maz kapitāla, kā arī likumā paredzētās kapitāla un likviditātes pietiekamības prasības bija pārāk zemas," stāstīja Cērps.
"Domāju, ka Zviedrija ir rūpīgi izvērtējusi tās mācības, kuras var iegūt no pēdējās finanšu krīzes, un tieši Baltijas jautājumā visi runāja par riskiem Baltijā, bet neviens nedomāja, ka tie būs tik lieli. Līdz ar to nesekoja konkrēta rīcība šo risku mazināšanai," sacīja Cērps.
Viņš teica, ka kopš krīzes sākuma pirms trīs gadiem izdarīti secinājumi un Zviedrijā un citās valstīs sperti soļi, lai samērotu prasības par banku kapitāla pietiekamību ar gūto pieredzi un iespējamo augstāko kreditēšanas risku dažādos tirgus apstākļos.
"Varu minēt, ka likums prasīja, lai tā sauktā pirmā līmeņa (Tier 1) kapitāla pietiekamības prasība (pret bankas riska svērtajiem aktīviem) būtu 4%, bet daudzas Eiropas bankas pēdējos trīs gados zaudēja aptuveni 7% savu riska svērto aktīvu," teica Cērps.
Tā rezultātā "vairākas valstis, arī Zviedrija, ir norādījušas, ka tās ies vēl tālāk par Bāzeles-3 minimālajām prasībām. Zviedrija prasīs, lai tās sistēmiskām bankām būtu vismaz 10% pirmās pakāpes kapitāla, sākot ar 2013.gadu, un 12%, sākot ar 2015.gadu", viņš sacīja.
Kā jaunu instrumentu finanšu tirgus uzraugiem Zviedrijā strādājošais un dzīvojošais bijušais Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs nosauca tā saukto otro pīlāra (Pillar 2) mehānismu, kas ļauj tirgus uzraugiem pēc saviem ieskatiem paaugstināt kapitāla pietiekamības prasības individuālajām bankām arī virs likumā nosacītā līmeņa.
"Regulatori patlaban var pieprasīt, lai bankas tur vairāk kapitāla, ja tās pakļautas lielākam riskam (gan bilances aktīvu, gan pasīvu pusē) vai arī riska vadība ir neapmierinoša. Šādā ziņā banku uzraugi visās Eiropas Savienības valstīs var brīvi rīkoties, pieņemot lēmumus par kapitāla prasībām," teica Cērps.
Jau ziņots, ka bijušais FKTK vadītājs, kurš uzņēmumu vadīja no 2000.līdz 2008.gadam, uzskata, ka pat ar labu daudzlīmeņu iekšējo, ārējo un valsts uzraudzības un kontroles sistēmu nevienu banku nevar simtprocentīgi nosargāt pret ļaundariem, kas tīši apiet un piekrāpj šo sistēmu. Cērps komentēja finanšu uzraugu spējas novērst tādu krīzi kā "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana, minot, ka līdzīgi gadījumi ar negodīgu un krāpniecisku darbību arī pamanīti Zviedrijas finanšu nozarē.
Cērps dzimis 1971.gadā, no 1989. līdz 1993.gadam studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, bet no 1991.līdz 1995.gadam mācījies politiku un ekonomiku Ūmeo universitātē Zviedrijā. No 2000. līdz 2008.gadam viņš vadīja FKTK, pirms tam vadīja Rīgas Biržu. No 2008.gada Cērps dzīvo un strādā Stokholmā.
Zviedrijas Finanšu inspekcija ir publiska iestāde, kas radīta 1991.gadā, apvienojot Zviedrijas toreizējās banku un apdrošināšanas uzraudzības iestādes. Zviedrijas karalis Kārlis 10.Gustavs 1659.gadā iecēla pirmo banku inspektoru saistībā ar pirmā komercbankai līdzīga uzņēmuma Stockholm Banco nodibināšanu divus gadus agrāk. No 1840.gada Zviedrijas bankas sāka uzraudzīt valsts Finanšu ministrija. 19.un 20.gadsimta gaitā attīstījās likumdošana, kas regulēja bankas, citas finanšu iestādes, apdrošinātājus un vērtspapīru tirgu.
Finanšu inspekcijas gada budžets 2010.gadā bija 317 miljoni zviedru kronu (24,6 miljoni latu). Budžetu veido zviedru valsts dotācija, kuru gada gaitā sedz ienākumi no tā sauktajām uzraudzības un atļauju nodevām. Tās maksā iestādei pakļautie aptuveni 4000 Zviedrijā reģistrēto finanšu un apdrošināšanas nozares uzņēmumu. Gada beigās Finanšu inspekcija pilnībā atmaksā valstij gada dotāciju.
Iestādē strādā aptuveni 300 personu. Kā izriet no iestādes gada pārskata, Finanšu inspekcijas ģenerāldirektora atalgojums 2010.gadā bija 1,4 miljoni kronu (ap 107 000 latu).