Pērn kāda ēkas īpašnieka triju istabu dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība bijusi 8456,01 lats, bet šogad pieaugusi līdz 10 450,54 latiem jeb par 23,6%. Tāpat augusi dzīvoklim piekrītošās zemes kadastrālā vērtība: 2011. gadā – 518,50 lati; šogad – 599,16 lati.
"Kadastrālā vērtība ietekmē man aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli. Par dzīvokli maksātās nodokļa summas pagaidām nav tik pārlieku lielas, lai mana ģimene nevarētu samaksāt. Tomēr pensionāriem ir svarīgs katrs lats. Man nav saprotams, kāpēc aug novērtējums," saka Jānis Liepa. To pašu laikrakstam atklāj Cēsu nomalē L. Paegles ielas 6. nama divistabu dzīvokļa īpašniece Aina Anspoka. "Pagājušajā gadā dzīvoklis bija novērtēts par 4668,41 latu, bet šogad gandrīz par tūkstoti dārgāk – 5442, 94 lati. Kā 1965. gadā celtam daudzstāvu namam ar gadiem var pieaugt vērtība, man nav saprotams," viņa saka.
Tikpat izbrīnīts ir arī Akmens ielas 6. nama triju istabu dzīvokļa īpašnieks Valdis Verners. "Pirms pieciem gadiem Valsts zemes dienestā mums skaidroja, ka kadastrālo vērtību aprēķini tiekot balstīti uz nekustamo īpašumu darījumu cenām. Tām ceļoties, vienlaikus ceļas arī kadastrālās vērtības. Taču pēdējos gados Cēsīs nekustamo īpašumu tirgus vērtības ir krasi samazinājušās, tātad vajadzētu sarukt arī kadastrālajam novērtējumam," spriež Valdis Verners.
Latvijas Avīzei Jānis Liepa stāsta, ka tādi brīnumi neesot tikai viņiem. No guļbaļķiem 1909. gadā celts vienstāva namiņš Rīgas ielā 57 pagājušajā gadā novērtēts par 7216 latiem. Bet šogad tas kļuvis par gandrīz 1000 latiem vērtīgāks – 8123 lati. "Nama vērtība tirgū turklāt varētu būt ļoti zema tāpēc, ka zeme zem šā nama pieder citam īpašniekam. Šā iemesla dēļ ilgāku laiku tam pat nevar atrast pircēju, jo neviens negrib pirkt ēku bez zemes," viņš piebilst.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš avīzei paskaidro, ka kadastrālo vērtību pieaugumam ir divi iemesli. Pirmais iemesls ir tas, ka no 2012. gada 1. janvāra stājās spēkā virkne grozījumu kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Visvairāk tie skāra ēku – dzīvokļu un savrupnamu – vērtēšanu. Agrāk dzīvojamām ēkām tās noteica pēc raksturīgākā objekta konkrētā vērtību zonā, bet tagad ņem vērā ēkas iekštelpu labiekārtojumu, katras telpu grupas izmantošanu (dzīvoklis, birojs, veikals), platības sadalījumu, dzīvokļu atrašanos koka vai mūra ēkās. Tādējādi Cēsu daudzdzīvokļu namos, kuros ir labiekārtojums – kanalizācija un sanitārais mezgls –, vērtības cēlušās. Savukārt pirmo stāvu un pagrabstāvu dzīvokļiem, tāpat savrupmājās esošām ārtelpām, pagraba un palīgtelpu platībām vērtības ir samazinājušās.
Savukārt dzīvokļiem apstiprinātā bāzes vērtība, kas pērn bijusi 115 lati par kvadrātmetru, šogad pieaugusi līdz 180 latiem kvadrātmetrā. Šādas vērtības tika noteiktas dzīvokļa īpašumam, kas atrodas augstāk par pirmo stāvu mūra mājā un kurā ir gan kanalizācija, gan sanitārtehniskais mezgls. Līdz ar to šim un citiem labiekārtotajiem dzīvokļiem, kas atrodas šajās vērtību zonās, kadastrālās vērtības 2012. gadā ir cēlušās.
Otrs iemesls – nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies. Vairs neesot tāda cenu krituma, kādu Valsts zemes dienests atsevišķās vietās bija prognozējis agrāk.