Lai atliktu nākamo sadarbības posmu, Latvijai jāveic vairāki soļi, tādēļ valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Eiropas Sadarbības valsts līguma projektu starp EKA un Latviju. Valdība vienojās, ka par sadarbībai nepieciešamo finansējumu tiks lemts kontekstā ar jaunajām politikas iniciatīvām un nākamā gada budžetu.
Lai kļūtu par pilntiesīgu EKA dalībvalsti, paredzēti trīs etapi. Pirmais posms ir sadarbības līgums ar EKA jeb iepazīšanās fāze. Sadarbības līgums nodrošina valstij novērotāja statusu EKA un šis statuss pašlaik ir arī Latvijai. Pēc tam sadarbība tiek noformulēta kā piecu gadu plāns Eiropas Sadarbības valstij (Plan for European Cooperating State) jeb ESVP harta ar EKA. Vēl pēc pieciem gadiem valsts var sākt sarunas, lai kļūtu par pilntiesīgu EKA dalībvalsti.
Jau ziņots, ka 11.martā valdība nepiešķīra 1,35 miljonus eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai jau šogad Latvija piedalītos EKA sadarbības valsts statusā. Līdz šim EKA vēsturē nav bijis precedents, kad sadarbības līgumu parakstījusi valsts vēlas pagarināt otrā loģiskā soļa speršanu, proti, hartas parakstīšanas termiņu.