"Neko īpaši daudz panākt šai sēdē neizdevās, bet domāju, ka deputātu un ministres uzmanību pievērsām," pēc sēdes sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidents Pauls Princis. Viņš arī piebilda, ka uzaicinājumu uz solītajām sarunām vēl nav saņēmis un to ļoti gaidīs.
Savukārt veselības ministres preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna teica, ka Circene noteikti aicinās LĢĀA un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) uz atkārtotām sarunām. Konkrētus datumus gan nosaukt viņa nevarēja.
Uzklausot gan Circeni, gan abu ģimenes ārstu asociāciju prezidentus, komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) aicināja abas puses domāt par pacientu un reizē arī izteica lūgumu Veselības ministrijai (VM) vairāk ieklausīties ģimenes ārstos. Orlovs arī piekrita, ka, radot ārstiem papildu slodzi, būtu nepieciešams papildu finansējums. Viņš ir pārliecināts, ka vidusceļu izdosies panākt.
Sēdes viesis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis bija strikts savā nostājā. "Aicinu nejaukt politiku ar profesionāliem jautājumiem. Mēs neatbalstām veselības ministres demisijas prasību, bet atbalstām ģimenes ārstu lūgumu pēc papildu finansējuma, ja tiek uzlikti papildu pienākumi," teica Apinis. Viņaprāt, abām pusēm ir vienas intereses, tikai tās nevar atrast kopīgus vārdus to aprakstīšanai un metodes to īstenošanai. Arī viņš lūdza sakārtot radušās nekārtības un aicināja VM būt "fleksiblākai".
"Es domāju, ka viņam kā vienmēr taisnība," izteicās deputāts Romualds Ražuks (RP), komentējot Apiņa viedokli. Ražuks arī norādīja, ka sēdē pietrūkst pacientu organizāciju pārstāvju -, viņaprāt, VM uzņēmusies "ne to lomu". Deputāts arī izteica minējumu, ja šobrīd tiktu veikta iedzīvotāju aptauja par minētajām izmaiņām, vairākums nostātos VM pusē. "Skaidrs, ka naudas nav, skaidrs, ka kvalitāte jāpieliek. Abām pusēm jāatrod kopīga valoda," uzsvēra Ražuks. "Ar demisijām problēmas neatrisināsim," sacīja deputāts Arvils Ašeradens (V). Viņš domā, ka būtu lietderīgi ģimenes ārstu praksēs nodarbināt ārstniecības personas, kas vairāk nodarbotos ar menedžmentu, savukārt ārsti nodarbotos ar ārstniecību.
Ģimenes ārstu galvenais iebildums saistībā ar izmaiņām ģimenes ārstu darba organizācijā ir "kvalitātes naudas" sasaistīšana ar ģimenes ārstu pamatmaksājumu jeb kapitācijas naudu. "Mēs neiebilstam pret kvalitāti, bet pret principu, kā tā tiek īstenota," sacīja LĢĀA prezidents. Arī LLĢĀA prezidente Līga Kozlovska piebilda, "ģimenes ārsti nekad nav pret kvalitātes kritērijiem".
Tikmēr veselības ministre atkārtoti uzsvēra, ka ģimenes ārstiem netiek samazināta nauda ne par vienu santīmu. Viņa skaidroja, ka VM neprasa nodrošināt papildu telpu otrajai māsai un ir devusi divu gadu pārejas periodu, lai diskutētu par šo jautājumu. Tāpat viņa teica, ka mājas vizīti pie pacienta, kurš izsaucis ātro palīdzību, bet nav hospitalizēts, VM apmaksās. Ministre arī piebilda, ka par laboratorisko kvotu pārstrādi sods ģimenes ārstiem netiks piemērots.
Ģimenes ārstus gan šie argumenti nepārliecināja, un arī komisijas biedriem šajā sakarā radās vairāki jautājumi. Ar jaunajiem kritērijiem plānots noteikt, ka, iekļaujoties noteiktās laboratorisko izmeklējumu kvotās - nepārsniedzot tās -, ģimenes ārsts saņems piemaksu. Deputāts Viktors Valainis (RP) jautāja, ko darīt ārstam, kad pacients ir jāsūta uz izmeklējumu, bet kvotas jau gandrīz pārsniegtas - likt pacientam pašam maksāt vai nosūtīt uz izmeklējumu, tā neiekļauties kvalitātes kritērijos.
Circene atbildēja, ka laboratorisko kvotu pārstrāde vidēji gadā ir 5 miljoni latu un VM nevar katru gadu iet un prasīt šo naudu papildus. Viņa arī izteicās, ka ļoti bieži šie izmeklējumi tiekot veikti atkārtoti un bez sevišķa pamatojuma.
Komisijas sēde noslēdzās bez skaidrākiem secinājumiem, tomēr VM un ģimenes ārstiem kompromiss jāpanāk, jo noteikumus plānots apstiprināt līdz šī gada beigām.