Viņš norādīja, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) šobrīd veic sagatavošanas darbus, lai izpildītu valdības doto uzdevumu attiecībā uz LNG termināla iespējamo izveidi Skultē.
"Šobrīd mēs runājam par gāzes vai elektroenerģijas pārvades uzņēmumu, daļēju valsts kapitālsabiedrību iesaisti šī projekta realizācijā. Šajā gadījumā notiks pārrunas arī ar vienu no "Conexus" akcionāriem (..), lai kopīgi veiktu šī projekta realizāciju un apsvērtu visas šī projekta realizācijas iespējamības," teica Čudars.
Viņš skaidroja, ka Japānas uzņēmums "Marubeni" ir "izrādījis interesi izskatīt iespēju" kopā ar Latvijas valsti iesaistīties šī projekta realizācijā. "Sarunas turpināsies. Mēs ceram, ka to rezultātā nonāksim situācijā, kad varēsim iet uz priekšu," piebilda Čudars.
Ministrs arī atzīmēja, ka uzdevums ir tieši mērķēts uz šāda termināļa izveidi Skultē.
"Mēs redzam, ka sašķidrinātās dabasgāzes potenciāls turpmākās desmitgades tomēr ir pietiekami liels, un to ir jāņem vērā. (..) Šāda termināla izveide mūsu reģionā ir ļoti nozīmīga turpmākajās desmitgadēs, to pielāgojot arī [zaļā] ūdeņraža transportēšanai, kas turpmāk varētu būt galvenā alternatīva gāzei," pauda Čudars.
Tāpat viņš norādīja, ka, protams, būs jārēķinās ar ieguldījumiem no valsts puses. Konkrētu potenciālo summu Čudars nenosauca, taču piebilda, ka šobrīd runa nav par līdzekļu nepieciešamību šā gada budžetu. Investīcijas būs ir atkarīgas no termināļa realizācijas grafika.
Jau ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.
Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.
KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu. Ministrijai par situāciju jāziņo mēneša laikā.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.