Strautnieks atzina, ka šis gadījums apliecināja, ka Latvija nav gatava šādām situācijām, kad nebrīvē turēts savvaļas dzīvnieks izbēg no iežogojuma: "Dzīvnieku turēšana nebrīvē meža apstākļos ir specifiska, šī ir rūgta pieredze, no tās mācāmies”. Jautāts, vai lāča nošaušana bija vienīgā pieņemamā izeja no situācijas, Strautnieks atbildēja, ka šādu lēmumu pieņēma vairāki speciālisti, tas nav viena cilvēka lēmums, un, acīmredzot, citu iespēju nav bijis.
Lācis pēc vairāk nekā divu dienu klaiņošanas neizrādīja ne mazākās pazīmes doties atpakaļ uz voljeru, bet devās virzienā uz Siguldu, sacīja Strautnieks un piebilda, ka lāča notveršanas operācijā nav cietis neviens cilvēks un arī neviens dzīvnieks. Viņaprāt, jautājumu par līdzīgu situāciju nepieļaušanu var atrisināt īsā laikā, viens no veidiem - īpašu dienestu varētu veidot zoodārza paspārnē.
Jau ziņots, ka policijā ar iesniegumu sākt kriminālprocesu saistībā ar lācenes Mades bēdīgo likteni vērsies zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Lācene Made no Līgatnes dabas parka izbēga 22.aprīlī, izrokoties zem iežogojuma. Divas dienas nespējot lāceni aizvilināt atpakaļ uz nožogojumu vai iemidzināt, tika pieņemts lēmums viņu nošaut, jo dzīvnieks esot radījis draudus apkārtējiem iedzīvotājiem.