Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) par pamatotu atzina nozares satraukumu par negodīgu konkurenci, jo virkni aizliegto pakalpojumu turpina sniegt ārstniecības iestādes. Tāpēc ministrs lūgs Veselības inspekciju stingrāk to kontrolēt.
Sniedzot friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, būs jāievēro šādi noteikumi: klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu nebūs mazāks kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimālā platība – 25 kvadrātmetri uz vienu klientu.
Trīs varianti
Valdībā vissmagākās un kaismīgākās diskusijas raisījās par Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem variantiem nozares darbības atsākšanai. A variants paredz, ka darbu atsāk visa skaistumkopšanas nozare, B variants – skaistumkopšanas pakalpojumi ar zemu risku (pedikīrs, manikīrs, pirts, sāls istabas, peldbaseins, solārijs), friziera pakalpojumi un citi skaistumkopšanas pakalpojumi, kurus sniedz reģistrētas ārstniecības personas. C variants – frizieri, pedikīri un manikīri.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P), labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iestājās par B variantu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL) uzstāja, ka jāļauj strādāt visai nozarei, bet veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka no epidemioloģiskās drošības viedokļa pašlaik apsverams ir tikai C variants.
Ministrs, skaidrojot savu nostāju, norādīja, ka ierobežojumu atcelšanai ir jābūt pakāpeniskai un tie jāskata kontekstā. Pirms divām nedēļām atcēla aizliegto preču sarakstu lielveikalos, no nākamās nedēļas atsevišķās pašvaldībās 1.–4. klases atsāks mācības klātienē, pašlaik tiek runāts par skaistumkopšanas nozares ''brīvlaišanu'', drīzumā to pašu vēlēsies sporta joma. Līdz ar to, kā uzsvēra Pavļuts, nav iespējams vienlaikus atcelt daudzus ierobežojumus vairākās nozarēs, tam ir jābūt pakāpeniskam un kontrolētam, risku vadītam procesam.
Tikai neliels skaits
Šādai veselības ministra nostājai piekrita arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), kurš minēja, ka mēs nedrīkstam atkārtot Īrijas kļūdas, kura pārāk strauji atcēla ierobežojumus, un rezultātā ļoti strauji pieauga saslimstības rādītāji.
Kariņš arī atgādināja, ka Vācija, kur saslimstības rādītāji ir trīs reizes zemāki nekā Latvijā, vēl joprojām pat nediskutē par ierobežojumu atcelšanu.
Pamācoša ir arī Igaunijas pieredze, kur pēc samērā maz ierobežotas dzīves novērojams ļoti būtisks saslimstības kāpums.
Slimību profilakses un kontroles centra vadošais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka pašreizējos apstākļos nav pakalpojumu, kuru sniegšana ir pilnībā droša. Visi pakalpojumi, kas tiek sniegti telpās, ir potenciāli bīstami. Tāpēc to klāstam ir jābūt nelielam, tāpat kā to sniedzēju un klientu skaitam.
Speciālista teikto gan nesaprata iekšlietu ministrs Ģirģens, kurš aicināja epidemiologus pateikt, kā var droši sniegt pakalpojumus. Ja viņi to nespēj, tad, pēc Ģirģena domām, epidemiologi ir jānomaina.
Lai gan Šuplinska piedāvāja balsot par B vai C variantu, tam kategoriski nepiekrita valdības vadītājs, paziņojot, ka nepieļaus veselības ministra pārbalsošanu. Tādējādi Kariņa uzstādījums bija – vai nu lēmums tiek pieņemts vienbalsīgi, vai viņš šo jautājumu svītro no dienaskārtības. Līdz ar to ar ekonomikas ministra piekrišanu valdība konceptuāli atbalstīja lēmumu, ka darbu atsāk frizieri, manikīri un pedikīri.