LDDK saskata tiešu izglītības un zinātnes kvalitātes pieauguma sasaisti ar iespēju sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, konkurētspēju un investīciju piesaisti, kā arī transformāciju par augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Kvalitatīvs un neatkarīgs akadēmiskais process augstskolās ir ļoti svarīgs, tāpēc LDDK atbalsta augstākās izglītības iestāžu autonomijas un pašpārvaldes principu ievērošanu, tādējādi nodrošinot augstskolu atbildību par sava darba efektivitāti un rezultātiem.
Vienlaikus LDDK aicina nodrošināt uz labas pārvaldības principiem balstītu augstskolu iekšējo pārvaldību, stratēģijas īstenošanu un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšanu, ko varētu nodrošināt, dodot rektoram un vadības komandai plašākas pilnvaras sarežģītu lēmumu pieņemšanā, tādējādi nodrošinot risinājumu ilgtspēju un reāli uzlabojot situāciju augstskolu administrācijā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēji ir jāiesaista stratēģisku jautājumu risināšanā augstskolās, kā arī studiju un pētniecības satura pilnveidē. Tā tiek veicināta abu pušu savstarpējā uzticība, sadarbība, kā arī tiek sekmēta studiju atbilstība darba tirgus prasībām, kam ir būtiska nozīme tautsaimniecības attīstībai kopumā, pauda Meņģelsone.
LDDK uzsvēra, ka augstskolu pārvaldībā jāstiprina augstskolu konventu loma, lai darba devēji varētu būt ne tikai vērtīgs padomdevējs, lai stiprinātu augstākās izglītības un darba tirgus sasaisti, bet arī saskaņotu augstskolai nozīmīgus un stratēģiskus lēmumus.
Darba devēji uzsvēra, ka turpmākajā saskaņošanas procesā par pārvaldības modeļa maiņu visām pusēm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu labāku pārmaiņu vadības procesu.
Kā ziņots, augstākās izglītības pārvaldes reformai iecerēti četri virzieni - pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā.
IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Patlaban tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Koncepcijā norādīts, ka atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības iestādēs pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās augstākās izglītības iestādēs pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Analizējot kaimiņvalstu un reģiona augstākās izglītības iestādēs pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.
Savukārt finansējuma jomā IZM paredz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un augstākās izglītības iestādēs tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums augstākās izglītības iestādēs piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem.
"Tas ļaus padomēm un augstākās izglītības iestādēs vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot to finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas," skaidrots ziņojumā.
Kkk
LDDK atbalstīja budžetu