Lai gan rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm gaida kopumā 5790 bērni (lielākoties Rīgā un Pierīgā), tomēr tā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir sarukusi par 42%, bet kopš pagājušā gada – par 10%. Iemesls tam ir gan plašāks šā pakalpojuma piedāvājums, gan demogrāfijas līknes kritums. Attiecībā uz ierosinājumu uzņemt bērnus no gada vecuma – ir pašvaldības, kas jau tagad piedāvā šādu iespēju, taču kā obligātu prasību to nav plānots noteikt.
Pašvaldību atbalsts atšķiras
Visvairāk bērnu gaida rindā Rīgā – 1812, arī Mārupes un Ropažu novadā ir daudz gaidītāju – attiecīgi 926 un 789, tāpat Jelgavā – 493 un Ķekavas novadā – 554. Pāris simti nav tikuši pie vietas Ogres un Cēsu novadā. Kā piemērus, kur šis jautājums ir vislabāk risināts, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) min Olaines, Tukuma un Salaspils novadu.
Savukārt līdzfinansējumu tiem bērniem (no 1,5 līdz 4 gadu vecumam), kuri apmeklē privātos bērnudārzus, nodrošina 19 pašvaldības. Vidēji šis atbalsts, kas ir 370,03 eiro par bērnu, salīdzinājumā ar 2023. gadu ir audzis par 62 eiro (no 2022. gada – par 91 eiro). Summas ir atšķirīgas: vislielākā tā ir Ropažu novadā – 451,44 eiro, pēc tam seko Ādaži, Mārupe, Rīga un Jūrmala.
Tās pašas pašvaldības sniedz atbalstu bērniem, kuriem ir nepieciešama sagatavošana obligātajā pamatizglītībā – vidējā summa ir 243,35 eiro (finansējums no 2023. gada audzis par 26 eiro, no 2022. gada – par 52 eiro). Visdāsnākās ir Ropažu, Olaines, Ādažu, Jūrmalas, Mārupes un Rīgas pašvaldība. Savukārt 15 vietvaras aukļu pakalpojumam, kas nav obligāts maksājums, atvēl vidēji 225,44 eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00