AT Senāts šodien nolēmis iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lūdzot vērtēt administratīvās tiesas iespēju lemt par gājiena aizlieguma radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Rīgas domes izpilddirektors 2011.gada 8.martā organizācijai aizliedza rīkot gājienu 16.martā Rīgā. Daugavas vanagi Latvijā lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas 15.martā atcēla aizliegumu gājiena rīkošanai, bet noraidīja lūgumu likt Rīgas domei atvainoties par gājiena aizliegumu un piedzīt no tās 10 000 latu kompensāciju par organizācijai nodarīto personisko un morālo kaitējumu. Šo spriedumu Senātā pārsūdzēja Daugavas vanagi Latvijā.
Kataja informēja, ka Senāts nolēmis lūgt ST izvērtēt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrās daļas atbilstību Satversmes 92.panta trešajam teikumam, kas attiecībā uz juridiskās personas tiesībām saņemt atlīdzinājumu personiska kaitējuma gadījumā piešķir administratīvajai tiesai iespējas izvērtēt konkrētās lietas apstākļus, bet apstrīdētā likuma norma šādu iespēju liedz.
Atlīdzinājuma likuma 8.panta otrā daļa paredz, ka juridiskajai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.
AT Senāts uzskata, ka likumdevējs ir minējis trīs gadījumus, kad juridiskā persona var pretendēt uz atlīdzinājumu par tai nodarītu nemantisku kaitējumu. Līdz ar to šāds tiesiskais regulējums nepamatoti ierobežo personas tiesības.
ST konstitucionāli nostiprinātās tiesības uz atlīdzinājumu atzinusi par vispārēju garantiju un Senāts šīs tiesības praksē uzlūko kā efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, bet ST apstrīdētā likuma 8.panta otrā daļa aprobežo šo tiesību izmantošanu ar trim atsevišķiem gadījumiem, neļaujot tiesām izvērtēt konkrētos apstākļus, lai apsvērtu, vai ir noticis nepamatots tiesību aizskārums, kas rada personas tiesības un atbilstīgu atlīdzinājumu.
Lai gan Administratīvā rajona tiesa ir devusi atļauju rīkot gājienu pieteiktajā datumā, šajā lietā atlīdzinājuma kontekstā būtu apsverams, ka Rīgas domes atteikumu dēļ jau trešo gadu pēc kārtas Daugavas vanagi Latvijā ir spiesti īstenot tiesības uz pulcēšanās brīvību, izmantojot tiesas procesu, bet tiesai ir liegts izvērtēt, vai organizācijai nosakāms atlīdzinājums, vai arī ir pietiekami ar atļauju rīkot gājienu.
Administratīvā procesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.
Atbilstoši minētā panta otrajai daļai gadījumā, ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei, tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu ST, kā tas izdarīts šodien.