Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ministrija piedāvā noteikt trīs rīcības virzienus - ikviens bērns ir vērtība, kvalitatīva dzīves vide, kā arī iedzīvotāju migrācija un reemigrācijas veicināšana.
Attiecībā uz pirmo rīcības virzienu - ikviens bērns ir vērtība - LM rosina vairākus desmitus jaunu pasākumu, no kuriem lielākajai daļai būtu nepieciešams papildu finansējums.
LM rosina nodrošinot bērnudārza pakalpojumu bērniem jau no viena gada vecuma, paredzot arī bezmaksas ēdināšanu.
Tāpat ministrija rosina uzņemt pašvaldību bērnudārzā arī tos bērnus, kuri konkrētajā vietvarā nav deklarēti, bet kuru vecāki strādā šajā pašvaldībā. Tāpat tiek rosināts paplašinātas grupas, kuru uzņemšana bērnudārzos nosakāma prioritārā kārtībā, piemēram, bērni, kuru vecākiem ir funkcionālie traucējumi, bērni no daudzbērnu ģimenēm un bērni, kurus audzina viens pieaugušais.
Ministrija arī rosina izveidot paplašinātāku pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes un pieskatīšanas sistēmu, tai skaitā nodrošinot bērnu īslaicīgu pieskatīšanu. LM rosina domāt par bērnu uzraudzības nodrošināšanu ārpus bērnudārza darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām, kā arī bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks. Tāpat būtu jānodrošina pieskatīšana krīzes situācijās.
Daļa pasākumu vērsti uz pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdības aprūpes pieejamības uzlabošanu un atbalstu jaunajiem vecākiem. Piemēram, LM rosina ieviest zīdaiņu pūriņu, preventīvu veselības programmu grūtniecības un pēcdzemdību periodā, lai veicinātu pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi, kā arī izveidot mentoru tīklu pašvaldībās jaunajiem un topošajiem vecākiem.
Tāpat ministrija rosina apmaksāt trīs medicīniskās apaugļošanas procedūras, ja pirmās bijušas nesekmīgas. Patlaban pēc vienas neveiksmīgas apaugļošanas tiek apmaksāta vēl viena procedūra. Iecerēts arī palielināt laboratorisko izmeklējumu apjomu un paplašināt speciālistu konsultāciju pieejamību, lai savlaicīgi atklātu neauglības iemeslu un sāktu nepieciešamo ārstēšanu.
LM uzsver, ka nepieciešams arī pilnveidot psihoemocionālo atbalstu vecākiem perinatālās mirstības gadījumā.
Domājot par ģimeņu finansiālo stabilitāti, LM rosina palielināt dažādus ar bērnu ienākšanu ģimenē saistītus pabalstus, kā arī pārskatīt sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupas un iemaksu objektus.
Piemēram, LM rosina ieviest apmaksātu grūtniecības periodu nestrādājošām sievietēm, kas būtu analoģisks kā strādājošām sievietēm noteiktais pirmsdzemdību atvaļinājums. Tāpat tā rosina pārskatīt ģimenes valsts pabalsta apmēru par visiem bērniem, rosinot par pirmo bērnu to noteikt tādā pašā apmērā kā par otro bērnu. Vienlaikus LM vēlas šo pabalstu par bērniem no 16 gadiem maksāt arī tajos gadījumos, ja bērns iegūst augstāko izglītību. Vienlaikus rosināts izmaksāt šo pabalstu jau kopš bērna dzimšanas.
Tāpat LM rosina ieviest jaunu atbalstu vecākiem, kuriem piedzimuši dvīņi vai trīņi, izvērtējot iespējas apmaksāta paternitātes atvaļinājuma pagarināšanai multiplu dzemdību gadījumā.
Ministrija arī rosina plašāk domāt par atbalstu ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai. Piemēram, pie trešā bērna piedzimšanas piešķirt grantu mājokļa iegādei, un pie katra nākamā bērna piedzimšanas proporcionāli lielāku summu. Valsts būtu galvotājs daudzbērnu ģimenei hipotekārajam kredītam.
LM arī aicina veidot atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, vai saskārušās ar citām krīzes situācijām, piemēram, šķiršanos.
Šī ir neliela daļa no LM iecerēm. Vēl virkne pasākumu saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanu bērniem, senioru noturības darba tirgū veicināšanu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju motivēšanu un iesaisti darba tirgū, kā arī ar citām jomām.
Otrais rīcības virziens - kvalitatīva dzīves vide - ietver pasākumus veselīgas un drošas dzīves, gudras un izglītotas sabiedrības, ilgtspējīgas infrastruktūras iedzīvotājiem un ekonomikai, kā arī drošu dzīves apstākļu veicināšanu.
Savukārt trešais rīcības virziens paredz plānveida iedzīvotāju migrācijas un remigrācijas veicināšanu.
Daļu no ziņojumā iekļautajām iecerēm ministrija bija iesniegusi kā prioritāros pasākumus 2025.gada budžetam, tomēr tie netika atbalstīti.
Kā iepriekš norādījusi LM, Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde "Eurostat" prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem.
Galvenokārt demogrāfisko situāciju raksturo dzimstības samazināšanās un mūža ilguma palielināšanās. LM norāda, ka pašlaik Latvijas demogrāfiskajai situācijai raksturīgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Tāpat novērojama vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.