Paziņojumā komisija stingri atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas sākto izmeklēšanu nolūkā apzināt un saukt pie atbildības tos, kuri Ukrainas teritorijā pastrādājuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.
"Ārlietu komisija paziņojumā iestājas par to, ka papildus Starptautiskajai Krimināltiesai, kura nevar īstenot jurisdikciju par agresiju pret Ukrainu, ir izveidojams īpašs starptautisks tribunāls, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības par starptautisko noziegumu - agresiju -, ko Krievija sākusi šā gada 24.februārī ar pilna mēroga militāru iebrukumu suverēnās Ukrainas teritorijā," skaidroja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Komisija stingri nosoda Krievijas izvērsto agresīvo karu pret Ukrainu un neatzīst tā laikā iekaroto teritoriju aneksiju, un uzskata Krieviju par pašlaik lielāko apdraudējumu mieram gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Parlamentārieši pievienojas Ukrainas parlamenta, līdzīgi domājošu valstu un starptautisko organizāciju aicinājumiem atzīt Krievijas režīmu par teroristisku un Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti un mudina starptautisko sabiedrību pieņemt līdzīgus paziņojumus.
Paziņojumā komisija aicina Eiropas Savienību (ES) iekļaut Krievijas militāro privātuzņēmumu "Vāgnera grupa" terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju sarakstā. Eiroatlantiskā kopiena un tās partneri aicināti īstenot visaptverošu Krievijas starptautisku izolāciju, tostarp attiecībā uz dalību tādās starptautiskās struktūrās kā ANO Drošības padomē. Tāpat ES dalībvalstis aicinātas turpināt identificēt un novērst Krievijas diplomātisko pārstāvniecību aizgādībā un vadībā veiktas darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu.
Ārlietu komisija paziņojumā mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresīvo karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.
Deputāti iestājas par nepieciešamību ES līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu ES dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.
Komisija atkārtoti uzsver savu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī nemainīgo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju, tai skaitā Krimas pussalas, aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā.
Apliecinot solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, Ārlietu komisija vienojās lūgt izskatīt paziņojumu Saeimas 8.decembra sēdē.