Laikraksts Diena ceturtdien ziņoja, ka valdības koalīcijā šonedēļ atbalstītie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā faktiski paver juridisku iespēju "tīrīšanai" tajā, ar Saeimas balsojumu jau septembrī nomainot trīs no pieciem esošajiem FKTK padomes locekļiem, bet amatā atstājot tikai priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni.
Kontekstā ar, iespējams, briestošām problēmām citās lielās, uz nerezidentu apkalpošanu orientētās Latvijas bankās tas var izskatīties pēc "laukuma sakārtošanas" maksātnespējas administratoru interesēs. Vismaz to izstrādāšanā kopā ar virzītāju – Saeimas deputātu Imantu Parādnieku (NA) – piedalījusies ar šo jomu cieši saistīta persona, izpētījusi Diena.
Politiķi neoficiālos komentāros šo likumprojektu sasaista ar jautājumu par Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu amatā, kas Saeimas atbildīgās Budžeta un finanšu komisijas dienaskārtībā nonāca vienlaikus – šonedēļ, ziņoja Diena.
Abus lēmumus lobē komisijas deputāts Parādnieks, kurš kolēģiem komisijā pārsūtījis paša Kušnera rakstītu īsu juridisku analīzi, kurā apgalvots, ka neesot juridisku šķēršļu tam, ka viņu nominētu LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa, nevis savos amata pienākumos ierobežotais Ilmārs Rimšēvičs. Faktiski abi lēmumi saistīti ar ietekmes cīņām līdzšinējās banku uzraudzības vadībā pēc tam, kad aizdomās par kukuļu izspiešanu no kredītiestādēm tika aizturēts LB prezidents Rimšēvičs un izdarīta kratīšana viņa darbavietā un mājās. Tiesa, Kušnera pārapstiprināšana vērsta uz bijušās sistēmas un korporatīvo saišu saglabāšanu, bet "tīrīšanas" FKTK tiek attaisnotas ar nepieciešamību pēc pārmaiņām, ziņoja Diena.
Deputāti ceturtdien vēl nelēma par atbalstu Kušnera kandidatūrai, vēsta LETA. Komisija plāno pie šī jautājuma atgriezties nākamnedēļ. Kušners paudis gatavību tikties ar Saeimas frakcijām, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem.
Latvijas bankas prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa komisijas sēdē teica, ka virza Kušneru uz otru pilnvaru termiņu, jo viņš ir ļoti labs profesionālis un, ņemot vērā kompetenci juridiskajos jautājumos, sniedz lielu pienesumu padomes darbam.
Komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delaverā reģistrētajam uzņēmumam Carew Estates LLC.
Kušners deputātiem uzsvēra, ka Delavera no Latvijas likumdošanas viedokļa nav ārzona. Viņš skaidroja, ka toreiz noticis uzbrukums kādam uzņēmumam un viņš iesaistījies, lai palīdzētu tuviem un pazīstamiem cilvēkiem. Kušners vairākkārt akcentēja, ka šī situācija negatīvas sekas valstij neradīja un nebija saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš teica, ka godprātīgi, atbilstoši likumam izpildījis savu pilnvarnieka funkciju sarežģītā gadījumā.
Kušners stāstīja, ka viņa minētā uzņēmuma kontrolpaketes turētājs atrada personu, kura pakāpeniski to varēja pārņemt. Tomēr civiltiesiska konflikta dēļ to nevarēja atrisināt vienkārši, tāpēc arī bija nepieciešama Delaverā reģistrētā uzņēmuma iesaiste. Viņš arī uzsvēra, ka bijis norādīts kā pilnvarnieks publiskā valsts reģistrā un nemēģināja slēpt šo faktu.
Deputāts Renārs Putniņš (Vienotība) vairākkārt vaicāja, vai šāds uzņēmums pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma tiktu uzskatīts par tā dēvēto čaulas kompāniju. Razmusa atzina, ka šodien viens no kritērijiem tam atbilstu.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) pauda, ka Kušners ir jurists un vērtē situāciju no šāda skatu punkta, tomēr "iezīmējas arī morālais aspekts". Komisijas deputāti piekrita, ka būtu nepieciešams "paņemt pauzi" pārdomām, kā arī iespējai frakcijās uzklausīt Kušneru.
Vucāns sēdes sākumā vaicāja Saeimas Juridiskā biroja viedokli, vai likums ļauj Latvijas bankas prezidenta pienākumu izpildītājai Razmusai izvirzīt padomes locekli. Likums nosaka, ka Saeima apstiprina centrālās bankas padomes locekļus pēc Latvijas bankas prezidenta ierosinājuma. Tāpat likumā arī teikts, ka Latvijas bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks. Saeimas Juridiskais birojs apliecināja, ka deputāti var vērtēt Razmusas izvirzītu kandidatūru.
Latvijas Bankas padomes sastāvā strādā seši cilvēki - bankas prezidents, viņa vietnieks un četri padomes locekļi. Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Viņam ir noteikts drošības līdzeklis, kas neļauj pildīt centrālās bankas prezidenta pienākumus.
Pašlaik Latvijas bankas padomē strādā arī Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kušners dzimis 1974.gada 5.janvārī Rīgā, studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kā arī Juridiskajā fakultātē.
1994.gadā sācis strādāt par juridisko konsultantu dažādās firmās un resoros, strādājis Satiksmes birojā. 1997.gadā bijis VAS "Latvijas attīstības aģentūra" Juridiskās nodaļas vadītājs, tā paša gada novembrī kļuvis par Eiropas Integrācijas biroja direktora vietnieku, bet decembrī - par direktora pienākumu izpildītāju. 1998.gada februārī apstiprināts par Eiropas Integrācijas biroja direktoru.
2003.gada aprīlī ar toreizējo Ministru prezidentu Einaru Repši vienojies par darba attiecību pārtraukšanu valsts pārvaldē, jo Eiropas Integrācijas biroja izvirzītie uzdevumi bija izpildīti.
Pēc tam darbojies kā Latvijas bankas prezidenta padomnieks. Saeima 2012.gada 31.maijā apstiprināja Kušneru par centrālās bankas padomes locekli.