Grozījumi paredz, ka turpmāk arodbiedrības UR tiks reģistrētas līdzīgi kā biedrības un nodibinājumi.
Arodbiedrību reģistrēšana publiskajā reģistrā ir apgrūtināta, jo spēkā esošais arodbiedrību likuma regulējums ir novecojis un tā normas ir vispārīgas un neskaidras. Tas rada pretrunas tiesību normu piemērošanā, tostarp šaubas par arodbiedrību reģistra ziņu publisku ticamību, komisiju kopsēdē norādīja Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. UR patlaban nav tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus vai precizēt norādītās ziņas, un tas var kļūt par pamatu negodprātīgām darbībām, apzināti norādot nepatiesas ziņas vai noklusējot būtisku informāciju.
Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem arodbiedrību reģistrēšanai turpmāk tiks noteiktas konkrētākas prasības. Līdzšinējie ieraksti arodbiedrību reģistrā nebūs jāpārveido atbilstoši jaunajam regulējumam, kā arī arodbiedrībām nebūs jāpārreģistrējas.
Apspriežot līdzšinējo arodbiedrību darbības normatīvo regulējumu, kas kopš stāšanās spēkā 1991.gadā grozīts tikai divas reizes, kopsēdē tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt jaunu un mūsdienu situācijai atbilstošu likumu.
Atbalstu arodbiedrību likuma grozījumiem šodienas sēdē pauda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Par likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.