Sarunā ar komisijas vadītājs Ainars Latkovskis atzina, ka šis pants ir ziedots, lai likumprojektam būtu tālāka virzība. Šo ierobežojumu neatbalstīja Saeimas Juridiskais birojs.
Priekšlikums paredzēja, ka uz KNAB vadītāja amatu var pretendēt persona, kas divu pēdējo gadu laikā nav bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
Priekšlikuma svītrošanu atbalstīja visi komisijas deputāti, vienam atturoties.
"Šis pants tika ziedots visa likumprojekta dēļ. Divas iepriekšējās ārkārtas sēdes Valsts prezidents tieši šā iemesla dēļ nelika likumprojektu darba kārtībā. Vēlamies, lai jau šīs Saeimas laikā likumprojektu pieņemtu," neslēpa komisijas vadītājs Latkovskis.
Pēc viņa vārdiem, deputātiem bija jāizšķiras, vai likumprojekts kopumā tiek pieņemts ar visām tām labajām normām, ieskaitot to, ka KNAB vadītāju izvērtē nepolitiski cilvēki, vai arī tam nav tālākas virzības 10.Saeimā.
"Šis bija organizācijas "Delna" priekšlikums, kuru mēs iepriekš atbalstījām, taču juristi to uzskata par neproporcionālu ierobežojumu. Ja mēs uz to turpinām uzstāt, tad šī Saeima likumprojektu nepieņemtu trešajā lasījumā. Viss iepriekšējais darbs tad būtu kaķim zem astes," tiešs bija Latkovskis.
Arī organizācijas "Delna" direktors Kristaps Petermanis secināja, ka komisijai nekas cits nav atlicis kā svītrot šo priekšlikumu, lai būtu tālāka virzība citiem progresīviem priekšlikumiem. Viņš pamatoja, ka šī norma nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka KNAB vada cilvēks, kurš nedarbojas kāda politiskā spēka interesēs.
"Mēs nezinām, kā beigsies pašlaik notiekošais KNAB konkurss, un varētu būt, ka likums būtu jāpiemēro jau drīz. Kopējā labuma vārdā mēs atkāpāmies, taču nav runas par argumentētu pozīciju," sacīja Petermanis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps aģentūrai BNS paskaidroja, ka šādā redakcijā šis priekšlikums neatbilst Satversmei. Viņš arī norādīja, ka Satversmes tiesa un Eiropas tiesas šādus ierobežojumus skatīsies stingri.
"Patiesībā jārunā par politiskās neitralitātes klauzulu, nevis par šādu formālu ierobežojumu amatpersonām, kuras, visticamāk, pašas nekad nekandidēs. Līdz ar to uzliekam formālu ierobežojumu, kas nesasniegs mērķi," norādīja jurists.
Pleps teica, ka KNAB un "Delnai" esot laiks izsvērt, kā šo priekšlikumu noformulēt, un virzīt atkārtoti, kad likums atkal tiks atvērts grozījumiem.
"KNAB jau nav tikai viens priekšnieks, kāpēc nerunājam par citu amatpersonu politisko neitralitāti? Šeit būtu vajadzīgs komplekss risinājums, kas prasītu izvērtējumu," uzsvēra Pleps.
Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars aģentūrai BNS apliecināja, ka likumprojekti, par kuriem ir saņemti Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas vai Saeimas Juridiskā biroja iebildumi, nenonāk Saeimas darba kārtībā.
Pastars iepriekš pastāstīja, ka 10.Saeima sanāks vēl uz vienu sēdi – 6. vai 13.oktobrī.
Jau vēstīts, ka atlaistās 10.Saeimas sēdes sasauc un darba kārtību tajās nosaka Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Ziņots arī, ka ar likuma grozījumiem ir precizēta kārtība KNAB vadītāja izvēlei.
Likumprojekts noteic, ka uz KNAB priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Valdība izveido pretendentu vērtēšanas komisiju, kuru vada Valsts kancelejas direktors un kuras sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks vai viņu pilnvarotas amatpersonas.
Pretendentam jābūt ar nevainojamu reputāciju, kas ir ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju un uzkrājis amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, paredz likumprojekts.
Savukārt priekšlikums, ka pretendents divu pēdējo gadu laikā nav bijis politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, svītrots.