Ēkas, kas ir Iekšlietu ministrijas valdījumā, lielākoties ir vecas un nav energoefektīvas, tikai deviņas celtas šajā gadsimtā. Nekustamo īpašumu attīstības koncepcija paredz sakārtot nozares lielo saimniecību, daļu ēku nojaucot, daļu atsavinot, vēl citas – uzceļot.
Būvniecībai plānots izmantot gan valsts līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu. No valsts budžeta šim mērķim jau atvēlēti ap 250 miljoniem eiro, kas tiek ieguldīti astoņu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo un 16 katastrofu pārvaldības centru celtniecībai.
Astoņi VUGD depo
Iekšlietu ministrijas (IeM) valdījumā ir 238 nekustamie īpašumi, no tiem 648 ēkas ar kopējo platību 320 792 kvadrātmetru un zeme 137 hektāru platībā. Nomas un patapinājuma lietošanā ir 109 objekti. Īpašumu uzturēšanai pērn bija atvēlēti 6,3 miljoni eiro, neskaitot komunālos maksājumus, telpu nomai – 14,7 miljoni, bet remontiem – 1,3 miljoni. Ar to gan ir par maz, lai efektīvi pārvaldītu saimniecību, – pietrūkst ap 9,3 miljoniem eiro, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē skaidroja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
Lai uzlabotu IeM piederošo infrastruktūru, jau šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti. Par augstas gatavības projektu īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem (14,3 miljoniem eiro) top astoņas VUGD depo ēkas, četras no tām – Priekulē, Iecavā, Ilūkstē un Dagdā – ceļ SIA ReRe Būve, kas jau vairāk nekā 80% no ieplānotā ir pabeigusi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!